Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Mūžīgie bērni: īslaicīgā aprūpe – tikai uz papīra?

Mūžīgie bērni: īslaicīgā aprūpe – tikai uz papīra?

Asistentu nav, palīdzība stipri ierobežota, un arī laika sev "mūžīgo bērnu" vecākiem tikpat kā nav. Valsts piedāvā pakalpojumu, ko sauc par "atelpas brīdi". Tā ideja ir bērna nodošana īslaicīgā institucionālā aprūpē, burtiskā nozīmē ļaujot vecākiem mazliet ievilkt elpu un piemirst par ikdienas rūpēm. Cik šie pakalpojumi ir pieejami bērniem ar īpašu kopšanu?

ĪSUMĀ:

  • Bērniem, kuru kopšana ir sarežģīta, ir grūti nokļūt īslaicīgā aprūpē.
  • Jelgavas novadā atzīst, ka pakalpojumu "Atelpas brīdis" neviens neizmanto, bet nauda tam tiek dota.
  • Rīgā "atelpas brīdis" tiek plaši izmantots, bet pašvaldība pati piemaksā.
  • Labklājības ministrijā neuzskata, ka problēma ar bērnu neņemšanu aprūpē ir tik traka.
  • Ministrijā saka, ka aprūpi mājās nodrošinot pašvaldība. Bet arī šis pakalpojums ir tikai teorētisks, saka vecāki.

Mūžīgie bērni: īslaicīgā aprūpe – tikai uz papīra?Vita Anstrate

    Smagi slimie bērni īslaicīgajā aprūpē nenokļūst

    Kristīne Bunka modina savu septiņus gadus veco meitiņu Elizabeti, kura trīs naktis nomocījusies regulārās epilepsijas lēkmēs. Elizabetei ir ļaundabīgs epilepsijas paveids un garīga atpalicība, kas nozīmē, ka krampju lēkmes ir dzīvībai bīstamas. Kristīne ir vientuļā mamma, viņa vairs nestrādā.

    "Pētījumi pierāda, ka, ja tev ir bērns ar īpašām vajadzībām, kur ir sarežģītāks gadījums aprūpē, viņš izdedzina tikpat, cik kara apstākļos. Tas nozīmē, ka tā emocionālā slodze…

    Tur ir visu laiku nāves bailes, vēl kaut kādas nervu šūnas atmirst lēkmes laikā. Tu visu laiku uztraucies," stāsta Bunka.

    Kristīne Bunka

    Šādā režīmā vecāku izdegšana ir neizbēgama, un, lai kaut nedaudz atvieglotu viņu dzīvi, ar Eiropas Savienības fondu atbalstu valsts paredzējusi tādu pakalpojumu kā "Atelpas brīdis". Tas faktiski nozīmē bērna īslaicīgu nodošanu institucionālā aprūpē. Taču, izrādās, ka no deviņām vietām, kas šo pakalpojumu piedāvā, tādu bērnu kā Elizabete būtu gatava uzņemt vien Liepāja. Bet kā lai tur nonāk no Jūrmalas, ņemot vērā, ka lēkmes mēdz atkārtoties ar intervālu – ik pēc septiņām minūtēm?

    "Lai pastāstītu cilvēkiem, kuri nav saskārušies ar tādu problēmu, varētu analoģiju ar apdrošināšanu izdomāt. Jums salūst mašīna, un jums piedāvā apmaiņas mašīnu uz noteiktu laiku, pēc kuras no nekurienes jums jāiet trīs dienas... (..)

    Tas ir nelietderīgs pakalpojums vecākiem - atstāt bērnu pilnīgi citā reģionā. Tas nav normāli," stāsta sieviete.

    "Mūžīgo bērnu" vecāki bieži saskārušies ar valsts amatpersonu atbildēm – lūk, saraksts ar pabalstiem un pakalpojumiem, kas ir paredzēti. Vecāki nesaka, ka pakalpojumu nav, bet tie ir tikai uz papīra, tāpat "atelpas brīdis".

    "Bet naudas līdzekļi, viss ir. Mēs varam atrakstīties Eiropas Savienībai, ka pakalpojums tiek sniegts," saka Bunka.

    Baiba Šmate

    Mazā Viktora fotogrāfija ir vienīgais, kas vecākiem no puisēna palicis. Viktors nomira šogad janvārī, vēl nesasniedzot trīs gadu vecumu. Viktoram ārsti diagnosticēja garīgu atpalicību, bet viņa īpašā kopšana izpaudās barošanā caur zondi, kā arī viņam bija izveidota mākslīgā atvere zarnu satura izvadīšanai. Pērn vasarā ģimene no Jūrmalas interesējusies par "atelpas brīža" pakalpojumu, taču arī saņēmuši atbildi – tādus bērnus kā Viktors visur nemaz neņems. Lai izmēģina veiksmi sociālās aprūpes centrā Elejā.

    "Es sazvanījos ar to vadītāju. Man liekas, ka viņu sauc Nellija, sazvanījos ar viņu, izstāstīju visu - kas un kā, ka manam bērnam ir zonde, ka bērnam ir stoma, ka viņš ir ļoti smagi slims. Viņa teica - labi, brauciet, visu varēsim izdarīt. Mēs aizbraucām uz turieni, un viņš tur bija vienīgais uz to brīdi, nu, būtu bijis. Es pat tā nobrīnījos - kur tad tie pārējie bērni?" atceras mamma Baiba Šmate.

    Tukšums pārsteidzis. Vai tad nav vecāku, kam šis pakalpojums ir vajadzīgs. Bet arī Viktors tur nepalika, jo, ieraugot zēnu dzīvē, darbinieki tomēr atteicās viņu uzņemt. Braukuši atpakaļ uz Jūrmalu.

    "Tas tomēr ir baigais gabals. Ar visām mantām. Tādam bērnam to mantu tomēr ir ļoti daudz līdzi. Tāda neliela vilšanās…" stāsta Šmate.

    Pakalpojums ir tīri teorētisks bez papildu naudas

    Sižeta tapšanas laikā Latvijas Televīzijai Jelgavas novada domes preses sekretāre telefonsarunā atklāja, ka faktiski  "atelpas brīža" pakalpojumu neviens neizmanto. Bet valsts šo pakalpojumu paredzējusi katram bērnam vismaz 30 dienas gadā. Vienas diennakts izmaksas ir 73 eiro, tātad gadā katram bērnam atvēlēti 2190 eiro.

    Dienā, kad Latvijas Televīzija viesojas Bērnu slimnīcas "atelpas brīdī" Rīgā, tur ir aizņemtas visas astoņas vietas. Pieprasījums ir tik liels, ka vismaz vasarā vairs nav brīvas nevienas vietas. Pakalpojumu šeit var saņemt smagi slimie bērni ar īpašu kopšanu no pašvaldībām, kas piedalās deinstitucionalizācijas projektā, bet Rīga par saviem bērniem maksā pati un vairāk – 89 eiro. Turklāt rīdziniekiem šis pakalpojums pieejams pat 45 dienas gadā, un visiem bērniem, kuriem ir invaliditāte neatkarīgi no tā, vai ir vajadzīga arī īpašā kopšana. Un tas nozīmē, ka slimnīca var izvēlēties, kuru bērnu uzņemt un kuru neuzņemt.

    Gunta Cibuļska

    "Personālam arī nav viegli strādāt. Tas ir viennozīmīgi. Bet nu, es arī cenšos atgādināt, ka tas "atelpas brīdis" ir vecākiem. Un tas bērns, arī ja viņš ir ļoti smags un viņam nav tādu medicīnisku iemeslu, kāpēc viņš nevarētu šeit atrasties, vai agresija, kas arī ir iemesls, kāpēc mēs varam atteikt, tad mēs arī ņemam smagus bērnus," skaidro Bērnu slimnīcas Sociālā dienesta vadītāja Gunta Cibuļska.

    Kā tas nākas, ka tie vecāki, kuriem šis pakalpojums vajadzīgs visvairāk, to nesaņem? Kā tas nākas, ka Eiropas Savienības nauda tam ir paredzēta, bet līdz bērnam tā nenonāk?

    Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš saka - nav signālu, ka tā notiktu masveidā.

    Vienlaikus viņš atzīst, ka gribētos, lai pakalpojumu izmanto vairāk. Labklājības ministrijā neko nezinot par to, ka ir bērni, kurus aprūpēt neuzņemas pat speciālisti.

    Bērnu vecāki lūdz – ļaujiet šo pakalpojumu saņemt mājās, piemēram, samaksājot auklei vai personālam, kas varētu vecākus palaist vismaz dažas dienas atpūtā.

    "Ja runa ir par kaut kā nodrošināšanu mājās, tad to droši vien būtu pareizāk nosaukt par aprūpi mājās. Un šeit pat ir tā, ka likums mums ir spēkā no 2003. gada, un šis pakalpojums, kas saucas "Aprūpe mājās", tas ir minēts kā obligāti pašvaldībai nodrošināms pakalpojums," stāsta Dūdiņš.

    Kristīne Bunka no Jūrmalas pamēģina pieteikties aprūpei mājās, taču noskaidro, ka arī šis pakalpojums pieejams tikai teorētiski. Pašvaldība patiesi nodrošina desmit stundu aprūpi mājās, bet persona, kas būs gatava Kristīnes bērnu aprūpēt, viņai esot jāmeklē pašai. Turklāt par minimālo stundas likmi. Bet vai kāds to uzņemsies darīt par aptuveni 20 eiro? Elizabetei lēkmes var būt letālas.

    Izrādās, ka arī aprūpi mājās nemaz nenodrošina visas pašvaldības. Šāda pakalpojuma nav 16 pašvaldībās. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti