Gandrīz 4000 kilometru ceļu būtu jāmaina pārvaldības forma, piemēram, tos nododot pašvaldībām, secināts Latvijas autoceļu tīkla inventarizācijā.
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns intervijā Latvijas Radio pastāstīja - lai gan ceļu inventarizācija tiek veikta katru gadu, šoreiz skatīti arī pašvaldību un komersantu ceļi. Inventarizācijā vētīts, piemēram, tas, cik esošais ceļu tīkls ir kompakts un nepieciešamas, cik noslogoti ir konkrēti ceļi.
“Šajos datos pielikti arī sociālekonomiskie rādītāji, tādi kā iedzīvotāju blīvums, elektroenerģijas patēriņš, kas raksturo, pie kādiem ceļiem dzīvojam un pārvietojamies," stāstīja Vectirāns.
Secinājumos gan būtisku pārsteigumu neesot, tomēr redzams, ka būtu jāpārskata, kā virkne konkrētu ceļu tiek uzturēti. Tas liek domāt arī par ceļu pārvaldības formu, piemēram, kādus no tiem nododot pašvaldību pārziņā.
Valsts vietējo autoceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā ir jāizvērtē pārvaldības formas maiņa, piemēram, tos nododot pašvaldībām, norādīts Satiksmes ministrijas paziņojumā.
Vectirāns gan uzsvēra – tas nenozīmē, ka pārvaldības forma uzreiz tiktu mainīta, bet iecerēts runāt un spriest par šiem jautājumiem. Ministrija arī esot gatava uzklausīt pašvaldību priekšlikumus.
Vienlaikus secināts, ka būs nepieciešams papildu finansējums, lai sakārtotu tos 26 valsts autoceļu posmus, kuri pētījuma rezultātā identificēti kā prioritāri iespējamā skolu tīkla izmaiņu rezultātā.
Kopumā gadā tiek piešķirti 63 miljoni eiro ceļu uzturēšanai, tostarp ceļmalu pļaušanai, grants ceļu greiderēšanai, sniega notīrīšanai un arī sāls kaisīšanai, norādīja Vectirāns.
Nākamgad autoceļu remontdarbos plānots ieguldīt kopumā 222 miljonus eiro, kas līdz šim ir lielākie kapitālieguldījumi ceļu sakārtošanā. Tai skaitā 25,6 miljonus eiro novirzīs vietējo valsts autoceļu sakārtošanā apmēram 300 km garumā.
