EM ēkas rozā fasāde šobrīd vietām ir noklāta ar tīklu, jo atlūzu dēļ apdraudēti ir gājēji. Problēma ir tik ielaista, ka Ašeradens par nama stāvokli brīdināja Ministru kabinetu ārkārtas sēdē, kuras mērķis bija apstiprināt valsts budžeta pieņemšanas grafiku.
“Jāsaka, ka mēs diezgan bieži pārsteidzam Brīvības ielas lietotājus ar to, ka mēs esam spiesti apturēt kustību, jo no fasādes krīt akmeņi. Mēs esam spiesti māju lēnām demontēt,” stāsta Ašeradens.
Pēc tam par saviem darba apstākļiem sūdzējās arī Reirs, kurš Labklājības ministrijā pat palicis bez sava kabineta. “Es gribēju informēt, ka mums nav tik slikta situācija kā EM, ka uz ielas krīt [apmetums].
Mēs krītam viens otram virsū cauri griestiem. Darbs paralizēts aptuveni ceturtajā daļā darba vietu. Man arī nav kabineta, nav iespējas normāli strādāt,” atzina Reirs.
LM ēkas stāvokļa apsekošanai un remontam pieprasījusi gandrīz 80 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Pēc sēdes Reirs pastāstīja, ka neliela remonta laikā ministrijā atklājies, ka daļa starpsienu ir sapuvušas. Ministrs šobrīd strādā vienā kabinetā ar vēl trīs darbiniekiem. Turklāt ēku ir ļoti dārgi apsildīt.
“Bija ļoti lieli izdevumi ziemā, apsildot telpas, jo ir pilnīgi nederīgas hidroizolācijas sistēmas, un apkures izmaksas ir mežonīgi lielas. Varbūt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir kādas telpas, kuras viņi varētu izremontēt un ministrija varētu izskatīt jautājumu par dienesta pārcelšanu vai kaut ko tamlīdzīgu, bet azotē nav daudz risinājumu,” sacīja Reirs.
„Valsts nekustamo īpašumu” valdes loceklis Andrejs Milzarājs stāsta, ka uzņēmuma pārvaldībā ir piecas ministriju ēkas, kuru vidū nav LM. To apsaimnieko pašas ministrijas uzņēmums “Šampētera nams”. Par citas ēkas piemeklēšanu LM varot domāt tad, kad ministrija to oficiāli lūgs.
Savukārt EM problēmas „Valsts nekustamajiem īpašumiem” ir labi zināmas. Būvniecības valsts kontroles birojs jau uzdevis līdz šī gada 11. novembrim fasādi sakārtot. Milzarājs stāsta, ka bīstamās fasādes apmetuma daļas jau ir nokaltas, taču pilnvērtīgs ēkas fasādes un jumta remonts izmaksātu aptuveni miljonu eiro. Tik lielas izmaksas valsts nevar atļauties.
Risinājums būtu piemērot ministrijai nomas maksu, kas ļautu veidot uzkrājumus remontam, stāsta Milzarājs.
“Tā būtu normāla prakse, un to arī paredz Ministru kabineta noteikumi, kas regulē valsts īpašuma iznomāšanu. Ir precīza formula, kurā ir pateikta šī uzkrājuma komponente, kas ir procents no īpašuma atjaunošanas vērtības. Ja šie Ministru kabineta noteikumi tiktu ievēroti, tad arī šie uzkrājumi veidotos. Bet acīmredzot valstij visiem mērķiem šobrīd naudas nepietiek,” vērtēja Milzarājs.
Nomas maksu kā risinājumu Ministru kabineta sēdē ieteica arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atbildēja, ka šādu iniciatīvu Finanšu ministrija iesniegusi pagājušajā gadā, taču tā palikusi tālu aiz galvenajām valdības prioritātēm. Tomēr 2019. gadā nomas maksas varētu sākt maksāt par ēkām, kurās ieguldīti Eiropas fondu līdzekļi. Līdz tam gan esot jādzīvo kā šobrīd.
