Viņa norādīja, ka šis skaitlis varētu būt lielāks, jo ne visi atbraukušie ir vērsušies un pieteikušies, tomēr Golubeva uzskata, ka vairums atbraukušo to jau ir izdarījuši.
Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?
- Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
- Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
- Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
- Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
- Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
- Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Savukārt Igaunijas pieminēto Ukrainas kara bēgļu skaitu – vairāk nekā 30 tūkstošus, – Golubeva skaidroja ar to, ka kaimiņvalsts šajā statistikā iekļauj arī tos, kas tranzītā dodas tālāk. Pēc ministres teiktā, viņas pieminētie 18 tūkstoši Latvijā ir cilvēki, kas šobrīd šeit iecerējuši palikt.
Golubeva arī skaidroja, ka Iekšlietu ministrija pabeigusi darbu pie likuma grozījumiem, kas noteiktu Ukrainas kara bēgļu sadali pa pašvaldībām. Tie paredz, ka Ukrainas bēgļi, kas vēlas pagaidu aizsardzību saņemt Latvijā, tiktu virzīti uz tām pašvaldībām, kur ir izmitināšanas iespējas, vairāk vai mazāk proporcionāli arī iedzīvotāju skaitam.
Ministre gan skaidroja, ka valsts nevarētu piespiest bēgli doties uz kādu reģionu, ja viņš to nevēlas, bet tās būtu valsts apmaksātas izmitināšanas iespējas tur, kur tas ir pieejams.
Šos grozījumus valdība skatīs otrdien, 5. aprīlī.
KONTEKSTS:
Daļa Ukrainas iedzīvotāju, īpaši ģimenes ar maziem bērniem, bija spiesti doties bēgļu gaitās pēc tam, kad Krievija 24. februārī sāka iebrukumu Ukrainā. Saskaņā ar ANO datiem bēgļu gaitās devušies vairāk nekā četri miljoni Ukrainas iedzīvotāju.
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
