Viņa skaidroja, ka arodbiedrība saņem ļoti daudz potenciālo gājiena dalībnieku zvanus, kas liecina par, ļoti iespējams, ievērojamu skaitu dalībnieku. Tāpat, ja pedagogu prasības netiks izpildītas, tad skolotāji varētu streikot. Iepriekš izskanēja komentārs, ka streiks varētu notikt nākamā mācību gada sākumā.
Mikiško uzsver, ka pirmdienas pasākuma nolūks ir prasīt, lai valsts samaksātu par visu darbu, ko skolotāji veic. Patlaban tiek maksāts par darbu klasē, bet ne par mācību stundu sagatavošanu, kā arī darbu mājās. „Kamēr bija krīze, pedagogi saprata, ka ir jāpaciešas,” norāda arodbiedrības vadītāja.
„Tieši tā, šobrīd krīze ir Ukrainā. Tad būs vēl kāda krīze, vēl kāda krīze, bet kad mēs domāsim par savu tautu?(..) Skolotāji audzina jaunos patriotus. Bet ko mēs gaidām no pedagogiem, ja viņš pats ir pesimistisks?” uz jautājumu par iespējamo Ukrainas krīzes ietekmi uz valsts budžeta sadalījumu Latvijā sacīja Mikiško.
Sākt strādāt izglītībā par skolotāju par 420 eiro mēnesī nav nopietna saruna, īpaši skolotājiem vīriešiem.
Viņa pauda, ka arī zinātnieki strādā ievērojami vairāk stundu, nekā oficiāli aomaksātās. Mikiško zināja stāstīt par gadījumu, kad doktore saņem niecīgu atalgojumu un vienlaikus audzina bērnu.
Savukārt arodbiedrības Rēzeknes un Viļānu nodaļas vadītāja Vija Dikule LTV raidījumam „Rīta Panorāma” bilda, ka skolotāji jau pirmdienas rīta agrumā sāk mērot ceļu uz Rīgu, lai piedalītos protesta akcijā. Darba vietās palikušie skolotāji sekos kolēģu gaitām galvaspilsētā
Dikule norādīja, ka valdības „attieksme ir bijusi ļoti nevērīga pret skolotāju”. Tāpat ir neapmierinātība pret principu „Nauda seko skolniekam”, jo tā diskriminē skolotāju Latgalē. Mazāka skolnieka skaita dēļ skolotājs Latgalē saņem mazāku atalgojumu nekā citviet Latvijā.
Skolotāji savu gājienu sāks plkst. 14 pie Ministru kabineta, tad dosies pa Brīvības ielu un, ejot gar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Finanšu ministriju, nonāks Doma laukumā.
