ĪSUMĀ:
- Latvijas Radio sastaptie iedzīvotāji atzīst – vēl nezina, par ko balsos.
- SKDS dati: Augustā izvēli nebija izdarījuši 23% respondentu.
- Neizlēmušo rindās lielāks ar valdību neapmierināto cilvēku īpatsvars.
- SKDS socioloģe Strode: Neapmierinātība jau daudzus gadus ietekmē vēlētāju izvēli.
- Iepriekš vēlēšanās pēdējās nedēļas laikā izvēli izdarīja 24,9%, šogad var būt līdzīgi.
- SKDS dati: 68% gribētu pie varas redzēt jaunus cilvēkus.
Arī šajās vēlēšanās augsts ir to cilvēku īpatsvars, kuri vēlētos, lai pie varas nāk jauni politiskie spēki.
Uz vēlēšanām ies, bet, par ko balsos, vēl nezina. Tā saka Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji, atbildot uz jautājumu, vai ir izlēmuši, par ko balsot Saeimas vēlēšanās 6.oktobrī?
„Es nezinu, vakar vēl ar mammu runāju par šo, bet nezinu vēl,” sacīja kāda sastaptā sieviete.
„Nezinu vēl, kā students laikam pēdējā brīdī [izlemšu]. Bet es reklāmām neticu, drīzāk skatīšos, kas ko ir darījis,” Radio pauda kāds vīrietis.
Arī citu iedzīvotāju viedokļi bija līdzīgi:
„Par ko balsot, vēl neesmu izdomājusi. Vēl daudz sola, bet nedara neko. Mēneša laikā vēl izvēlēšos, izdomāšu.”
„Mēs dosimies balsot, bet vēl nezinām, par ko. Jānogaida. Izskatās, ka viņi mētājās ar dubļiem. Varbūt slieksimies uz jauniem cilvēkiem.”
„Šobrīd visi ir apjukuši. Jo ir tie paši vecie, tikai jaunā iesaiņojumā. Es neesmu [skaidrībā], varbūt doma atnāks, bet šobrīd nevaram saprast, ko darīt. Negribētos neiet”.
Pēc pētījumu centra SKDS datiem, augustā savu politisko izvēli vēl nebija izdarījuši 23% respondentu. Pirms četriem gadiem neizlēmušo bija par trim procentpunktiem mazāk.
Tieši neizlēmušo rindās ir lielākais to cilvēku īpatsvars, kuri nav apmierināti ar valdības darbu un kopumā valsts attīstību.
SKDS socioloģe Ieva Strode atzina, ka šī neapmierinātība jau daudzu gadu garumā ietekmē vēlētāju izvēli.
“Ja mēs paskatāmies, tas pats “Jaunais laiks” savulaik uzvarēja vēlēšanās. Tautas partija arī kādreiz bija jaunie un dusmīgie, kas kritizēja “Latvijas ceļu”. Tā tendence, ka Latvijā pirms katrām vēlēšanām tiek mēģināts atrast tos, kuri visu mainīs, tas nav nekas jauns,” norādīja Strode.
Arī šajās vēlēšanās ir noteikti politiskie spēki, kas piesaista tieši tā sauktā dusmīgā elektorāta simpātijas. Tomēr politiskais piedāvājums kopumā ir daudz plašāks, līdz ar to arī izvēli izdarīt grūtāk.
To, kam atdot savu balsi, vēlēšanās pirms četriem gadiem trešdaļa aptaujāto izlēma pēdējā mēneša laikā, lielākā daļa no viņiem (24,9%) – pēdējās nedēļas laikā. Līdzīgi varētu būt arī šogad, sacīja Ieva Strode.
„Cilvēki šobrīd nav pieņēmuši lēmumu, un to gala lēmumu pieņems tikai pēdējo dienu laikā pirms vēlēšanām un arī tie, kuri pieņēmuši lēmumu, varētu to lēmumu mainīt. Līdz ar to arī visi konflikti, atklāsmes var atstāt iespaidu. Ja šobrīd notiek premjeru un dažādu partiju pārstāvju diskusijas, tad tās, kas būs tuvu vēlēšanu dienai, tās noteikti skatīsies vairāk. Lielu iespaidu var atstāt pat tas, kā šis partijas pārstāvis izturas, kā viņš pauž savu pozīciju, kā viņš izskatās un runā,” pauda Strode.
Socioloģe skaidroja, ka cilvēki dara savu izvēli, salīdzinot partiju pārstāvju solījumus ar līdz šim paveikto.
Radio aptaujātie iedzīvotāji arī atzina, ka šī brīža solījumiem vai tradicionālajai reklāmai viņi netic.
„Skatīšos, kuri cilvēki nav „sašmucējušies” savā politiskajā karjerā,” pauda kāds vīrietis.
„Uzmetu aci sociālajiem tīkliem, ko viņi dara. Video, iegūglēju informāciju. Vēl neesmu iedziļinājies, kādu nedēļu vai divas pirms [vēlēšanām] sākšu kārtīgi skatīties,” piebilda kāds cits.
„No programmām, debatēm. Un sociālie mediji, kur daudz kas notiek, bet ir grūti izšķirt, kur labā informācija un kur – dīvaina,” atzina kāda sieviete.
Latvijas sabiedrībā valda tā sauktais antiestablišmenta noskaņojums. Proti, lielākā daļa jeb 68% vēlētos pie varas redzēt pilnīgi jaunus cilvēkus. Savukārt atstāt pie varas esošās partijas gribētu tikai 11% aptaujāto.
