Kā viens no izmeklēšanas kavēkļiem tiek saukts tas, ka policijas pārstāvji šobrīd sagruvušajā „Maxima" ēkā nevar doties iekšā un veikt tā saukto izmeklēšanas eksperimentu - ēka ir bīstama un jānostiprina. Šis eksperiments tiek dēvēts par izmeklēšanas atslēgu. Tiek lēts, ka tieši pēc tā arī varētu būt gaidāmas aizturēšanas un pirmie aizdomās turētie šajā lietā.
„Šobrīd, kur ir sarežģījumi izmeklēšanas gaitā, tas ir būtiskais - ekspertīzes nozīmēšana, objekts ir diezgan bīstams. Līdz ar to šobrīd notiek projektēšanas līguma slēgšana ar iespējamām būvfirmām. Vēlāk būs nepieciešama projektēšana un būvdarbi, lai mēs varētu paveikt notikuma vietu apskati un arī eksperimenta veikšanu, kas būs ekspertīzes sastāvdaļa," skaidro Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Tas nozīmē, ka policijai pirms eksperimenta priekšā ir vesels būvniecības process, lai varētu ēkas konstrukcijas nostiprināt un tur būtu droši.
Ekspertīzes mēnešu ilgumā
Sagaidāms, ka arī pati ekspertīze, visticamāk, būs mēnešiem ilga un komplicēta. Kāds tieši būs izmeklēšanas eksperiments, Grišins neatklāj, lai nekaitētu izmeklēšanai. Zināms, ka to veiks Latvijas eksperti, un, ja būs nepieciešams, piesaistīs ārvalstu laboratorijas. Tāpat arī Valsts policijas pārstāvji nākamā gada dosies konsultēties uz Poliju, kur arī bija notikusi līdzīga apjoma nelaime.
Vēl jāpiebilst, ka mēnesi pēc traģēdijas, policijas vēstījums par izmeklēšanu stipri atgādina dažas dienas pēc traģēdijas teikto: joprojām nevienai personai nav piemērots aizdomās turētā statuss, kriminālprocess uzsākts par faktu – par būvniecības noteikumu pārkāpumiem, kas izraisījuši smagas sekas. „Šobrīd izmeklēšana notiek visās iepriekš pateiktajās versijās. Iespējams, ka ir kļūda projektēšanas laikā, iespējams, ka ir kļūda pirmās un otrās būvniecības kārtas procesā. Paralēli tiek skatīt arī iespējamie noziedzīgie nodarījumi, kas ir saistīti ar amatpersonu rīcību trauksmes gadījumā veikalā „Maxima," kā arī iespējami noziedzīgie nodarījumi, kas varētu būt amatpersonu rīcībā, kam vajadzēja uzraudzīt būvniecības procesu," stāsta Grišins.
Grišins arī atgādina, ka vēl līdz pirms pusgada par pārkāpumiem būvniecībā maksimālā soda sankcija bija bargāka – nevis līdz četriem gadiem, bet līdz astoņiem. Grišins pieļauj, ka, iespējams, sodu politika nebija līdz galam pārdomāta.
Savukārt iepriecinošākas ziņas par izmeklēšanu Latvijas Radio pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP): „Vismaz pašlaik no Valsts policijas apliecinājums, ka viņi neredz, ka varētu būt kādas problēmas ar to, ka bojā gājuši kādi neatgriezeniski pierādījumi, kas nav restaurējami. Situācija ir restaurējama. Ir šīs prasības, kas jāievēro, citādi mēs nevaram veikt ekspertīzi."
Smagāk cietušie turpina ārstēties
Vēl jāpiebilst, ka pēdējās nedēļās policijā vērsušies daudz Zolitūdes traģēdijā cietušie. 37 cilvēkiem ir dažāda smaguma traumas. Policijā arī ienāk daudz iesniegumu no uzņēmumiem par materiālām vērtībām, piemēram, precēm, kas sagruvušajā veikalā gājušas bojā.
Tiesa, joprojām trīs traģēdijā cietuši cilvēki turpina ārstēties slimnīcā, vairāki iziet rehabilitācijas kursu. Rīgas Austrumu slimnīcas ķirurģijas klīnikas vadītājs Haralds Plaudis stāsta, ka divi pacienti vēl ārstējas intensīvās terapijas nodaļā: „Ir veiktas samērā apjomīgas operācijas, ārstēšanā piedalījušies ortopēdi, mikroķirurģi, rekonstruktīvie ķirurgi, plastikas ķirurgi. Šobrīd stāvoklis vērtējams kā stabils, notiek atveseļošanās, jādomā, ka šie pacienti tuvākajā nākotnē tiks pārvesti uz parastu nodaļu, lai turpinātu tālāku ārstēšanos."
Viens no smagi cietušajiem ir veikala „Maxima" kasieris, otrs – glābējs. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) Latvijas Radio uzzināja, ka vairāki glābēji izgājuši rehabilitācijas kursu, daudziem vēl gaidāms atkārtota rehabilitācija. Tiek sniegta gan medicīniskā, gan psiholoģiskā rehabilitācija.
„Viss šis notikums nebeidzas ne šodien, ne rīt, un pat ne parīt. Līdz pat sešiem mēnešiem varētu būt ietekme uz darbiniekiem, uz viņu psiholoģisko un emocionālo stāvokli. Tiks pievērsta uzmanība. Mums nāksies gan turpināt šo pašu psihologu palīdzību, veikt darbības, skatīties tieši viņu darba attieksmēs un attiecībās, un attiecībās tas viss ietekmē. Daudz darbinieku nevar joprojām gulēt, un tas jebkurā gadījumā kaut kad beidzas, tas var sasniegt kritisko masu, un tad var sastapties ar dažādiem riskiem," pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons. Tiek solīts pievērst lielu uzmanību psiholoģiskā atbalsta sniegšanai glābējiem.
Daudz jautājumu, bet sausā atlikuma maz
Būvniecības nozarē šis laiks ir aktualizējis vairākus jautājumus, bet sausais atlikums pagaidām nav liels. Pirmā lieta jau nākamajā dienā – Ekonomikas ministrija lūgusi visu pašvaldību būvvaldes apsekot gan topošās, gan jau lietojamās sabiedriski nozīmīgas ēkas.
Konstatēto pārkāpumu ir diezgan daudz - neatbilstoša būvniecības dokumentācija, patvaļīga būvniecība, ugunsdrošības prasību neievērošana, kā arī nedrošuma pazīmes. Daudzi uzdod jautājumu – kāpēc šādas pārbaudes notiek tikai tagad. Būvvaldēs skaidro, ka ekspluatācijā nodotu ēku apsekošana būtu pašu īpašnieku, nevis būvvalžu pienākums, šī apsekošana veikta, atliekot malā visus citus darbus. Piemēram, Rīgā problēmas konstatētas 31 no vairāk kā simts apsekotajiem lielveikaliem.
Problēmas rada tas, ka apsekošana ir tikai vizuāla, un no tās nevar izdarīt tālejošus secinājumus par ēku drošumu. Bet sīkāka tehniskā ekspertīze jau ir īpašnieku godaprāta jautājums. Īpašniekiem lūgts tās iesniegt, bet konkrētu ziņu par rezultātiem Rīgas būvvaldes vadītājam Ingusam Vircavam vēl nav: „Jāuzver, ka būvvaldei nebūs tiesību kaut ko tālāk uzdot viņiem darīt. Mēs varēsim pateikt, bet, kā to pildīt, ir ēkas īpašnieka ziņā. (..) Mēs apkopojumus vēl neesam veikuši, tie ir apstrādes stadijā. Attiecīgi tiks lemts par tālākajām rīcībām." Taujāts, vai ir kāds atzinums, ka ēka nav droša, Vircavam norādīja, ka viņa rīcībā tādas informācijas nav.
Kopumā līdz šim Ekonomikas ministrijā ziņas par pārbaudēm iesniegušas 67 no 85 Latvijas pašvaldību būvvaldēm. Mēneša laikā apsekota nepilna puse no visām topošajām un gatavajām sabiedriskajām ēkām un atklāts salīdzinoši daudz pārkāpumu, tostarp vizuālas nedrošuma pazīmes – 38 objektos.
Ekonomikas ministrija (EM) cer, ka situāciju mainīs virkne uzlabojumu jaunajā būvniecības regulējumā. Kā stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, ir pārskatītas apdrošināšanas prasības, tāpat prasības būvinspektoru pilnvarām un pienākumiem. Ministrija savos priekšlikumos iestrādājusi arī iespēju būvinspektoriem ļaut reāli, nevis tikai uz papīra pārtraukt būvdarbus vai ēkas ekspluatēšanu, ja ir pārkāpumi. Tas ir viens no priekšlikumiem, uz ko uzstāja arī Rīgas būvvalde. Tāpat nolemts stingrāk kontrolēt pašu būvspeciālistu darbu.
Sola regulāras ēku „tehniskās apskates"
Īsi pēc Zolitūdes traģēdijas daudzviet bija lasāms piemērs, kā pēc līdzīgas nelaimes rīkojās Polijā, tostarp tur ieviesa regulāras ēku „tehniskās apskates". Latvijas gadījumā tāda regulējuma vēl nav, bet tas būšot viens no EM prioritārajiem darba virzieniem nākamgad.
Vēl kāda iniciatīva no EM ir grozījumi jaunajā Būvniecības likumā, kas paredz Valsts būvniecības kontroles biroja izveidi, par ko gan nozarē ir atšķirīgi viedokļi.
Spiridonova skaidro EM mēneša laikā paveikto: „Mēs esam izdarījuši pietiekami daudz, lai varētu teikt – mēs esam reaģējuši. Esam ievērojami esam palielinājuši tempu, kādā līdz šim strādājām ar šiem jautājumiem. Bet vai esam izdarījuši visu – noteikti nē. Mums priekšā ir daudz darba, saskaņošanas procesu. Bet mēs viennozīmīgi nodrošināsim, ka šis temps, kādā strādājam šobrīd, saglabāsies arī uz priekšu. Un kamēr mēs netiksim galā ar visiem identificētajiem jautājumiem, mēs neapstāsimies."
EM pārstāvis gan atzina, ka pēc traģēdijas katrs „velk deķi uz savu pusi" un nav sajūtas, ka būtu mainījusies nozares kopējā attieksme pret drošību būvniecībā.
Rehabilitācija nebūs lēta
Jāteic, ka arī sabiedrība sniegusi lielu atbalstu traģēdijas skartajiem. Cilvēki noziedoja gandrīz miljonu latu, liecina Ziedot.lv ziņas. Tā ir Latvijā lielākā vienā akcijā savāktā summa. Gandrīz puse – vairāk nekā 400 tūkstoši jau nonākusi pie traģēdijas skartajiem cilvēkiem.
Taču lielākā daļa neizmaksātās summas tiks smagi cietušo rehabilitācijai. Par viņu vajadzībām vairāk stāsta Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta: „Un viņu dzīves noteikti izmainīsies par visiem 180 grādiem. Ja esat bijis darbaspējīgs un pēkšņi - invaliditāte. Tās ir milzīgas izmaksas, neskatoties uz to, ka valsts ļoti daudz ko sedz. Ir daudz pakalpojumi, kas nav valsts apmaksātie Piemēram, ir vajadzīgs kopējs 24 stundas vai ir vajadzīga speciāla gulta, kas ir paceļama."
Savukārt Valsts darba inspekcija joprojām turpina izmeklēt „Maximā" notikušo no darba aizsardzības viedokļa - ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta. Atzinums gaidāms nākamgad.
Vēl pirms dažām nedēļām Inspekcijas priekšnieks Renārs Lūsis Latvijas Radio arī stāstīja par grūtībām, ar kurām saskārās izmeklēšanas sākumā: „Jo tas, ko mēs redzam, kad pagājušas trīs četras dienas, ka jau daži darbinieki, kas pirms tam teikuši, jā, nākošnedēļ piezvaniet, mēs esam gatavi sniegt, sniegsim interviju – šobrīd atsakās ar mums runāt. Es nezinu, kas ir noticis pa vidu, vai ir bijušas kādas pārrunas, es nevar apgalvot, vai ir bijušas pārrunas ar veikala vadību. Varbūt cilvēki traģēdiju izdzīvojuši kādā daļā, un jau sāk domāt par racionālo, personīgo ietekmi, ko viņa teiktais var atstāt uz viņu. Daudzi cilvēki, es nezinu, kāpēc, baidās."
