„Līdz šim ir izstrādātas daudzas idejas Līvu laukumam, bet to realizēšanu apgrūtinājušas gan sarežģītās īpašumu attiecības – zemesgabali laukumā pieder privātpersonām, pašvaldībai un valstij, gan sarežģītā laukuma struktūra, gan iespējamās izmaksas. Cerams, ka tagad ledus sakustēsies un tuvāko gadu laikā laukums iegūs jaunu veidolu," norāda komisijas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs.
Rīgas pilsētas arhitekta birojā pirmdienas vakarā bija pulcējušās Latvijas Mākslas akadēmijas studentes, lai prezentētu savus dizaina risinājumus Līvu laukuma attīstīšanai. Konsultējoties ar vasaras kafejnīcu un citu laukumā esošo uzņēmumu pārstāvjiem, kā arī izvērtējot citu pilsētu praksi, jaunietes izstrādāja trīs dažādus projektus – ilgtermiņa, kuru varētu realizēt 10 līdz 15 gadu laikā, vidēja termiņa, kas būtu realizējams piecu gadu laikā, un īsāka termiņa risinājumu, kuru varētu ieviest samērā ātri.
Diānas Potapovas, Lienes Brīvlaukas un Lienes Pirktiņas izstrādātajā ilgtermiņa projektā paredzēts radikāli mainīt laukuma segumu, to veidojot pelēkos toņos, iestrādājot tajā betona joslas un izveidojot zaļās zonas. Āra kafejnīcas piedāvāts atvirzīt no ēku fasādēm, izveidojot brīvus gājēju kustības ceļus, un laukuma centrā izveidot skatuvi vai amfiteātri. Tiktu izveidoti lieli pakāpieni, kuros varētu paslēpt patlaban diezgan nepievilcīgās atkritumu tvertnes, pie brīvajām ēku fasādēm tiktu izveidot spoguļi, radot ūdens virsmas efektu, apgaismojumu nodrošinātu garākas un īsākas laternas. Savukārt pašas kafejnīcas nosegtu neregulāras formas lietussargi, kas izskatītos kā buras un būtu vienā formā un krāsā. Savukārt kafejnīcu īpašnieku ziņā paliktu savu mēbeļu stila izvēle.
Ditas Lesiņas, Daces Baidekalnes un Lauras Ķēniņas vidējā termiņa iecere paredz laukuma vienlaidus segumu no granīta. Laukumā būtu atpūtas zona, foruma teritorija, zaļā zona, soliņi un skatuve. Kafejnīcu un tirdzniecības vietu izvietošana paredzēta 3x3x3 metru lielos kubos jeb moduļos ar dažādiem segumiem virspusē un sānos, kuru daudzumu katrā vietā varētu variēt. Šī būtu elastīgi organizējama vide, piemēram, ziemā neizmantotos kubus varētu sakraut gar ēku fasādēm un izmantot instalācijām.
Savukārt Daces Andžānes, Kristas Oses un Elīnas Griezes īstermiņa realizējamā iecere paredz laukuma vidū izveidot modificējamu un rotējošu skatuvi, bet kafejnīcas un tirdzniecības vietas izveidot no dažādām sieniņām un kastītēm, kas būtu gan atveramas, gan aizveramas.
„Projekti ir ar ļoti interesantu ievirzi, manāmas labas idejas. Vairākus piedāvātos elementus ierosināsim izgatavot kā paraugus un novietot pilsētvidē, lai redzētu, kā tie darbojas," pēc iepazīšanās ar darbiem atzina Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs.
Projekti vēl nav līdz galam gatavi un patlaban notika tikai iepazīšanās ar idejām. Jaunā gada sākumā turpināsim runāt ar māksliniekiem par šī iecerēm. Cerams, ka dažas idejas varēs īstenot, un šie darbi būs kā zināma platforma tālākai diskusijai," pauda Rīgas galvenais arhitekts Gvido Princis.
Projektu prezentēšanas pasākumā piedalījās arī kafejnīcu un restorānu pārstāvji, kuri vairākas piedāvātās idejas vērtēja pozitīvi, atzīmējot, ka šoreiz visnopietnāk risināta vasaras kafejnīcu saglabāšana, sabalansējot pilsētas un īpašnieku intereses, kā arī ņemtas vērā ieceru reālas ieviešanas iespējas. Piedāvātie risinājumi paredz samazināt vietu skaitu kafejnīcās par 20% līdz 25%, bet tas nebūtu sāpīgākais risinājums, atzina uzņēmēji.
