Lai noskaidrotu, kā Rīgā vērtē ieceri par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā arī pirmsskolās, Latvijas Radio sarunājās ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Eiženiju Aldermani no "Gods kalpot Rīgai”.
Pēc Rīgas domes Izglītības departamenta sniegtajiem datiem, šajā mācību gadā pašvaldības padotībā ir 146 pirmsskolas. No tām apmēram pusē jeb 72 bērnudārzos ir latviešu mācību valoda. 39 – gan latviešu, gan mazākumtautību (krievu). Nedaudz mazāk – 35 pirmsskolās mācību valoda ir mazākumtautību (krievu). Tāpat ir arī skolas un interešu izglītības iestādes, kur īsteno pirmsskolas pakalpojumus.
Kā jūs vērtējat koalīcijas konceptuālo vienošanos – atbalstīt pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā?
Es to vērtēju pamatā pozitīvi, bet tikai ar noteikumu, ka nepazūd etniskais elements, jo bērnam tomēr ir jāzina, teiksim, tās nācijas kultūra, no kuras nāk viņa ģimene, valoda, arī jāprot un jāuzzina. Nu, īsāk runājot, ja cilvēkam nav tā saucamo etnisko sakņu, tad rodas reizumis dzīvē diezgan smagas problēmas. Bet kopumā es vērtēju pozitīvi.
Bet. Aiz ''bet'' nāk nākošais. Visa šī reforma, - es saukšu to par reformu, jau pierasts pie šī vārda -, ir jārealizē soli pa solim, tas nedrīkst būt nekādā gadījumā piespiedu pasākums, un tas nedrīkst būt pasākums, kur mēs jau šodien neredzam, ka tas būs kvalitatīvs.
Un nedrīkst nekādā gadījumā ciest bērns.
Viņa valodas zināšanas, prasmes; un, protams, kā viens no galvenajiem jautājumiem, kur rast skolotājus, audzinātājus, valodas, - konkrēti latviešu valodas - nesējus? Latvijā tā ir krīze.
Jūs minējāt šo pakāpeniskumu, bet šobrīd ir 2019. gads. Vai tas jau nebija pietiekami ilgs periods?
Par kādu laika periodu konkrēti jūs domājat, no kura laika?
No 1991. gada.
Nu, neapšaubāmi, ka tas ir ilgs periods, un tai pašā laikā mūsu Satversme un citi tiesību akti nosaka, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties savam bērnam valodu pirmsskolas izglītības iestādē. Ir, starp citu, jāpārskata arī pārējā likumdošana šai sakarībā. (..) Tas noteikti bija tas pamats, kāpēc ilgstošā laika periodā bija tāda situācija pirmsskolas izglītības iestādēs un arī skolās.
Un jūs arī pieminējāt krīzi saistībā ar pirmsskolas pedagogiem; cik šobrīd Rīgā ir brīvu vakanču?
Komplektācija un arī situācijas apzināšana vienmēr pirmsskolā notiek līdz 15. oktobrim, un 15. oktobrī tas būs skaidrs. Bet jau šodien ir skaidrs, ka, ņemot vērā, ka Rīgā ļoti daudzās pirmsskolas izglītības iestādēs strādā pēc principa viens plus divi vai divi plus viens, vienalga, kā to sauksim (tas nozīmē viens audzinātājs un divi audzinātāja palīgi vai arī audzinātājas strādā apvienošanas kārtībā, reizumis pat vienā iestādē strādājot šīs divas likmes), nu tas cilvēkam ir sarežģīti, tas nav vienkārši, tas ir ļoti smags darbs - strādāt pirmsskolas izglītības iestādē.
Ko Rīga ir darījusi, lai uzlabotu šo situāciju un kāds šobrīd ir plāns?
Nu redziet, jūs jau nosaucāt šo izglītības iestāžu skaitu. Vēl kaut kur šai pieminētajā 1991. gadā un tālākajos gados bija pat vairāk mazāku izglītības iestāžu un tad izlīdzinājās tas. Bet ko mēs darām pēdējā laikā, kāpēc arī veidojas diezgan liels skaits šo pirmsskolas izglītības iestāžu, kur ir arī latviešu valodā realizējamās mazākumtautību programmas? Tātad mazākumtautību bērnudārzos mēs veidojam latviešu grupas, un lēnām šis bērnudārzs pārvērtīsies par bērnudārzu, kur tiks īstenotas pamatā izglītojošās programmas praktiski tikai latviešu valodā, un arī diezgan liels ir grupu skaits, kuras mēs esam atvēruši skolās un interešu izglītības centros. Tas saistās arī ar optimizēšanu. Piemēram, mēs esam paredzējuši šajā mācību gadā, es tā to teikšu, no 1. septembra līdz nākošajam 1. septembrim, ka mēs varētu nodrošināt aptuveni 400 vietas, gan izmantojot, piemēram, tās ēkas, kuras atbrīvojušās un var par bērnudārziem tapt, gan arī atverot grupas skolās, interešu izglītības centros.
Un esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas strādā, piemēram, tikai ar mazākumtautību programmām, vienu pēc otras soli pa solim ieviest latviešu grupas.
Cik noprotu arī no departamenta sniegtās informācijas - bērnus biežāk piesaka latviešu bērnudārziem un tur ir pieprasījums lielāks, un līdz ar to pēdējos gados, kā jūs jau minējāt, Rīgā palielina šo grupu skaitu latviešu valodā, proporcionāli samazinot mazākumtautību grupas. [..]
Neapšaubāmi, ļoti daudz visdažādāko tautību vecāki vēlas paši, lai bērns iet latviešu grupiņā.
Kāpēc, jūsuprāt, vecāki izvēlas šo [iespēju]?
Viss ir ļoti vienkārši. Tie ir ļoti tālredzīgi, gudri vecāki, kuri saprot, ka bērnam šeit dzīvot un ka arī tālāk skolā ir latviešu valoda, kad viņš jau nokļūst skolā un arī augstskolu latviešu valodā, un galu galā dzīvē, sadzīvē ir savstarpējā komunikācijā ir vajadzīga laba valsts valoda. Laba, es pasvītroju.
Jūsuprāt, mazākumtautību skolās nevar nodrošināt labu [latviešu valodu]?
Mazākumtautību pirmsskolās ir tikai zināms nodarbību skaits, kas notiek latviešu valodā. Protams, katru gadu departaments palielina procentuāli to nodarbību skaitu arī mazākumtautību skolās, kas notiek latviešu valodā. Un tomēr savstarpējā saziņa pamatā notiek krievu valodā, un tas ir ļoti svarīgs apstāklis.
Kādā vecumā, jūsuprāt, bērniem būtu vislabāk apgūt jaunu valodu?
Redziet, tas ir ļoti individuāli, tas ir ļoti individuāli. [..]
Vismaz pētījumi rāda - jo agrāk, jo labāk ir apgūt valodu.
Jā, bet kvalitatīvi. Redziet, es pati esmu latviešu valodas un literatūras speciāliste pēc izglītības, un ar savu iekšējo būtību es nevaru pieļaut to ka, piemēram, mazākumtautību skolās ar latviešu valodu, ar izglītības programmām un savstarpējo saskarsmi strādās cilvēks, kuram nav brīva latviešu valoda, es pat nerunāju par literāro, bet brīvu latviešu valodu, jo tieši šajā vecumā veidojas prasme veidot teikumus, pareizie locījumi.
Mazākumtautību pirmsskolas pedagogiem ir nodrošināti dažādi pasākumi, kursi latviešu valodas pilnveidei, arī Rīgas mazākumtautību pirmsskolu pedagogi tajās piedalās. Vai tas nav pietiekami?
Ziniet, valodas nesējs un cilvēks, kurš ir apguvis valodu, teiksim, viduvējā līmenī, nevis visaugstākajā līmenī, vienmēr būs nesalīdzināmas vērtības, ja mēs runājam par valodas apguvi.
Un faktiski šobrīd mazākumtautību skolās valodas nesēju, kas varētu strādāt ar latviešu valodu, ir ļoti maz.
Man departaments arī teica, ka tas skaits ir izteikti neliels, jo, ja mēs zinām, ka 3500 pedagogu, tikai pedagogi, strādā pirmsskolas izglītības iestādēs un 3500 ir pārējie darbinieki, kas arī komunicē ar bērnu, tad tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, un mēs arī zinām, cik procentuāli neliels salīdzinoši ir pedagoģiskās augstskolas beidzēju skaits, kuri iegūst pirmsskolas augstāko pedagoģisko izglītību un paliek strādāt šeit pat Latvijā, bērnudārzā. Viņi iegūst augstāko izglītību, viņi ļoti labi apgūst svešvalodu. Un dodas uz ārzemēm strādāt par auklēm, kur saņem nereti divreiz un trīsreiz lielāku algu. Alga ir viens no pamatjautājumiem, un šeit bumbai ir jābūt valsts pusē. [..] Vismaz, teiksim, ar pašvaldībām kaut kā komunicējot, kaut vai sadalot proporcionāli šo algu, šis jautājums ir jārisina.
Ja runājam par pedagogu latviešu valodas prasmēm, ja mūsu pedagogi var apgūt svešvalodu tik labā līmenī, lai brauktu uz ārvalstīm pasniegt, tad kāpēc mūsu Latvijas pedagogi nevarētu tik labi apgūt latviešu valodu, lai pasniegtu bērniem latviski?
Es jums pateikšu vienu lietu. Es jau teicu, ka es pati esmu filologs un latviešu valodas speciāliste. Baltu valodas - gan latviešu, gan lietuviešu - ir vienas no visgrūtāk apgūstamajām valodām, it īpaši, ja mēs runājam par gramatiku. Es nerunāju par visiem. Jūs saprotiet, nedrīkst pārprast. Ir citu tautību cilvēki, kas ideāli ir apguvuši latviešu valodu. Bet es pati dzirdu, kā runā citu tautību pārstāvji. Viņš runā it kā visnotaļ normālā latviešu valodā, un piepeši es dzirdu, viņam ir nepareiza vārdu kārtība, viņam ir it īpaši nepareizs akuzatīvs latviešu valodā. Un ļoti daudz citu tādu problēmu, ko bērns nedrīkst iemācīties. Bet ir pedagogi, kas ir jau apguvuši. Bet tādu diemžēl pirmsskolā, mazākumtautību skolās, es pasvītroju, nav daudz.
Cik noprotu, jau šobrīd Rīgā mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas nodrošinās pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Jā.
Vai tas jau neliecina par šo gatavību Rīgai pāriet uz mācībām latviešu valodā pirmsskolās?
Redziet, ir jābūt lielai drošībai par to, ka tiešām bērns latviešu valodu apgūs labā līmenī, es pat nerunāju par teicamu līmeni. Labā līmenī, kuru viņš pilnveidos pēc tam skolā. Un ka to varēs izdarīt visi bērni, varbūt tās pakāpes var būt vēl dažādas. Bet pats galvenais ir kadru jautājums.
Kamēr valstī nebūs atrisināts pedagogu kadru jautājums, tikmēr mēs, kā saka, taustāmies daudzās situācijās pa tumsu.
Ja, piemēram, Rīga, kur tomēr, salīdzinot ar daudzām citām pašvaldībām, daudzmaz, - es pasvītroju, daudzmaz - pieņemamu algu maksā pirmsskolas pedagogiem - lai gan skaits ir ļoti liels; bet, ja citur uz rokas cilvēks saņem 520- 530 eiro, kā tautā saka, uz rokas, nu tad uzdosim jautājumu katrs sev: kā tas būtu man, ja man būtu tāda alga un man vēl ir viens bērns vai divi, un man ir jādomā par to, kā izglītoties visu laiku tālāk? Un, piedodiet, skolotājam ir vēl viena lieta - viņam vienmēr jābūt paraugam arī vizuāli, jo viņš arī ar savu ārējo tēlu audzina.
Kāpēc pašvaldība nevar nodrošināt lielāku algu pirmsskolas pedagogiem?
Jā, ja, piemēram, mums būtu četri vai pieci bērnudārzi, nebūtu nekādu problēmu. Bet, ņemot vērā, kāds ir šis skaits, un to, cik izmaksā viens skolēns pašvaldībā – tieši tādu summu mēs pārskaitām 148 pirmsskolas izglītības iestādēm, kas ir privātas, un ka ir arī apmaksāts šis aukļu pakalpojumus... Ziniet, tie ir neprātīgi miljoni. Piemēram, līdzfinansējums privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm un auklēm pagājušajā gadā bija 19, 8 miljoni eiro. Nerunājot par mūsu bērnudārziem.
Un skaidrāks par skaidru, tomēr vienmēr ir jāsalīdzina iedzīvotāju blīvums tajā vai citā administratīvajā teritorijā.
Ja Rīgā dzīvo vien aptuveni trešā daļa no Latvijas iedzīvotājiem, tad skaidrāks par skaidru, ka ne tikai trīs reizes, bet desmitkārtīgi lielāks ir iestāžu skaits un arī vajadzības ir desmitkārtīgas, jo nav tikai izglītība, - ir desmitiem un desmitiem citu jautājumu.
Vēl gribēju jums vaicāt, cik ilgā laikā Rīga šajā pakāpeniskajā pārejā uz mācībām latviešu valodā pāriet bez likuma izmaiņām?
Koalīcijas padome mums bija, un mēs vienojāmies jau kuro darba grupu izveidot. Ir bijušas jau vismaz trīs vai četras tādas darba grupas, kur mēs strādājam, prognozējam situāciju, runājam par rindām, par to, kas ir jāmaina, iespējams, iekšējos tiesību aktos. Mēs neapšaubāmi arī uz visām iespējamām instancēm, kas atbild par šo jautājumu, sākot ar Izglītības un zinātnes ministriju un Saeimas komisiju, un pat Valsts prezidentu, rakstīsim mūsu ierosinājumus, kas ir, iespējams, jādara. Jāizdara kādi grozījumi vai jāpieņem kaut kādi lēmumi arī ārējos tiesību aktos.
Bet cik ilgā laikā Rīgā tad notiktu šī pakāpeniskā pāreja uz mācībām latviešu valodā?
Ja es to zinātu... Man ļoti gribētos cerēt, ka tas var notikt kādu trīs, četru gadu laikā, varbūt piecu, kad mēs jau ar pilnu, tādu drošu attieksmi varētu teikt - jā, mūsu bērnudārzos bērni, saglabājot arī etnisko elementu, - kas ir ļoti svarīgi cilvēkam, - viņi visi, ejot jau uz skolu, runā labā latviešu valodā.
