Panorāma

Apšauba Zolitūdes komisijas darba jēgu

Panorāma

Jauniešu bezdarba mazināšanai – izglītība!

Jauni kritēriji vidusskolu klasēm

Mazajās skolās 10.klasē būs jābūt vismaz 12 skolēniem, lielajās – 22

Valdība otrdien, 13.oktobrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos kritērijus par minimālo skolēnu skaitu 10.klasē. Jau no nākamā mācību gada novada pilsētās 10.klasi varēs atvērt, ja tajā būs vismaz 18 audzēkņi. Mazākās skolās novados divu gadu pārejas periodā 10.klasē varēs būt desmit skolēni, bet pēc tam - ne mazāk kā 12.

Novadu izglītības iestādēs turpmākos divus mācību gadus tiks noteikti pārejas nosacījumi.  2016./2017. un 2017./2018. mācību gadā 10. klasē minimālajam skolēnu skaitam jābūt ne mazākam par 10 skolēniem vai vismaz 27 skolēniem 10.-12. klasē kopā.

Savukārt no 2018. gada 1. septembra novadu vidusskolās 10. klases atvēršanai nepieciešamais minimālais skolēnu skaits būs 12 skolēni 10. klasē vai vismaz 32 skolēni 10.–12. klasē.

Jau no nākamā mācību gada, uzņemot vispārējās vidējās izglītības programmās, novada pilsētās – Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valkā – būs jābūt ne mazāk kā 18 skolēniem 10. klasē vai vismaz 48 skolēniem 10.-12. klasē kopā. Šādi paši nosacījumi attieksies uz izglītības iestādēm Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Lielvārdes, Mārupes, Olaines, Ozolnieku, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novados.

Lielāks skolēnu skaits būs jānodrošina izglītības iestādēs republikas pilsētās, kur 10. klasē kopumā jābūt ne mazāk kā 22 skolēniem vai vidusskolas posmā – vismaz 58 skolēniem.

 

Atkāpties no iecerētā negrasās

Pašvaldību pārstāvji gan norādīja, ka jaunās sistēmas pārējas periods dos arī iespēju novērtēt, kā attīstās situācija pašvaldībā. "Kāda ir demogrāfiskā situācija, kāda ir sociālekonomiskā situācija, vai tas, ko šodien atradām kā kompromisu, ir dzīvotspējīgs, vai tas ietekmē pašvaldību turpmāko darbību vai vietas attīstību," norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure.

Savukārt premjere Laimdota Straujuma ('Vienotība") gan sacīja, ka atkāpes jau no pieņemtā vairs nebūs. Premjere gan atzina, ka vietās, kur skolas slēgs, jābūt atbalsta pasākumiem: “Ja mēs šīs klašu atvēršanu ierobežojam, Latvijā paliek atsevišķas vietas, kas ir tālu līdz profesionālajai skolai vai vidusskolai. Un mēs ar ministri runājām, ka Izglītības ministrijai ir iespējams no fondu līdzekļiem izveidot aktivitātes, kas atbalstītu - vai tā būtu ceļa nauda vai kā citādi - tos bērnus nokļūt līdz izglītības iestādēm.” 

Netiks dota iespēja arī pašvaldībām trūkstošo skolēnu skaitu piefinansēt pašām, kā daudzas vēlējās. Ja pašvaldības gatavas ieguldīt vidusskolās, Seile intervijā Latvijas Radio drīzāk aicina ar šo finansējumu raudzīties uz kvalitātes uzlabošanu, jo bērni dažkārt izvēlas doties uz citu pašvaldību vidusskolām. Tāpat viņa mudina kaimiņu pašvaldības sadarboties.

 

Ne ietaupījums, augstāka kvalitāte

Nosakot minimālo skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai, vispārējās vidējās izglītības ieguvi koncentrēs lielākās vidusskolās, kas var nodrošināt kvalitatīvu un modernu izglītību, jo īpaši dabaszinātņu priekšmetos; šie noteikumi veicinās kvalitatīvas izglītības pieejamību un resursu efektīvu izmantošanu.

"Šo noteikumu mērķis ir veidot tādu vidusskolu tīklu, kur skolas spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kur izglītības pakalpojumi ir pieejami un kurš ir izmaksu efektīvs. Vidusskolas posmā izglītība ir ievērojami dārgāka par pamatskolu, jo nepieciešami gan kvalitatīvi aprīkoti mācību kabineti, gan specializējušies skolotāji. Mazās vidusskolās to nodrošināt ir ievērojami sarežģītāk un dārgāk,” norāda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Arī intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" ministre norādīja, ka skolu tīkla optimizācijas mērķis nav budžeta ietaupījumi, bet gan tas, lai varētu līdzekļus izmantot spēcīgu vidusskolu veidošanā, maksājot pienācīgu atalgojumu skolotājiem un nodrošinot kvalitatīvus mācību kabinetus.

Kā piemēru viņa minēja, ka pagājušā mācību gadā  fizikas eksāmenu kārtoja mazāk par 5%, ķīmiju - mazāk par 2,5% skolēnu. Viņa cer, ka līdz ar šo lēmumu visās vidusskolās būtu iespēja kvalitatīvi apgūt eksaktos priekšmetus. 

 

Pašvaldības par lēmumu nevienprātīgas

Lai gan pašvaldību attieksme pret šādu ieceri ir atšķirīga, otrdien notikušajā valdības sēdē neviens, arī ne sociālie partneri neiebilda pret lēmumu noteikt minimālo vidusskolēnu skaitu, norādīja ministre.

Atšķirīgā attieksme pret valdības lēmumu manāma arī raidījuma “Pēcpusdiena” uzrunātajās pašvaldībās. Tā Ķekavas novadā, kur ir divas vidusskolas, norūpējušies, ka lēmums varētu ietekmēt Baložu vidusskolu, jo tur ir izteikta tendence, ka 9.klašu beidzēji dodas mācīties uz Rīgas vidusskolām. Savukārt pašvaldība ir ieinteresēta atstāt vidusskolu savā teritorijā, un tā cenšas piesaistīt skolēnus ar stipendijām un jaunām tehnoloģijām, pastāstīja Ķekavas novada pašvaldības izglītības daļas vadītājs Vitolds Krieviņš. Savukārt Seile uz to iebilst, vaicājot, kāpēc šādā Pierīgas skolā mācīties izvēlas vien seši desmitklasnieki. Viņa pieļauj, ka problēma nav saistīta tikai ar demogrāfijas jautājumiem.

Arī Mazsalacas novada priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis uz pieņemtajiem noteikumiem raugās ar bažām. Lai gan Mazsalacas vidusskolā audzēkņu skaits kopumā nedaudz pārsniedz plānoto minimumu, tomēr šogad 10.klasē iet deviņi bērni. Daļa bērnu jau šobrīd mācās citās pašvaldībās, tādēļ pieredze, kā būtu novadu skolas apvienojot, jau ir. “Sadarbojamies gan ar Rūjienu, Valmieru, vedam tos bērnus katru rītu vienu astronomiska stundu turp un pēc tam vienu astronomisko stundu atpakaļ. Bet gala beigās ir jādomā arī par to, ka jādod tam bērnam iespēju apgūt papildus prasmes, iet uz pulciņiem, ka viņam nebūtu pusdiena jāpavada autobusā,” saka Rokpelnis.

Tikmēr Rojā atbalsta valdības otrdienas lēmumu, īpaši tāpēc, ka ir atļauts skolām variēt iespējas un pielāgot klašu skaitu. Rojas vidusskolas direktore Gundega Pole pastāstīja, ka pašlaik pašvaldībā skolas 10.klasē ir 16 audzēkņi un arī nākamajos gados prognoze ir optimistiska. 

 

Vajadzīgs solis, bet ne panaceja

Atzinīgi valdības lēmumu vērtē arī pētnieciskās žurnālistikas centra "Re Baltica" dibinātāja un redaktore Inga Sprinģe, kura veidojusi publikāciju sēriju par mazajām skolām, izglītības līmeni un bērnu sasniegumiem tajās. Publikācijas secināts, ka lauku vai mazākajās skolās ir sliktāki rezultāti.

Viņa gan piebilst, ka minimālā skolēnu skaita noteikšana un lielāku klašu veidošana nav gluži panaceja kvalitatīvas izglītības problēmu risināšanai. Tāpat paliks skolas ar nelielu skolēnu skaitu, bet nozīmīgi, lai būtu piedāvātas iespēja. Tātad nauda būtu nevis jānoņem, bet jāpārdala, piemēram, skolām, kur nevar atļauties logopēdu.

“Tas, ar ko skolas pašlaik  mēģina “uzpirkt” vecākus – ar brīvpusdienām, planšetu datoriem. Tas, ka skolā būs planšetes, nenozīmē, ka bērns  mācīsies labāk. Tā atslēga paliek skolotājs – ja viņšprot  interesanti par savu priekšmetu runāt, prot iemācīt.

Es gribētu redzēt pašvaldības, kas saka – nāciet, jo mums ir foršs skolotājs, kurš izmanto šādu mācību metodi, nevis brīvpusdienas, trīs ekskursijas gadā un izremontēta jauna klase. Tas ir svarīgi, bet ne pats galvenais, lai iegūtu labu izglītību,” komentē žurnāliste.

Jau ziņots par IZM iecerēto kritēriju, ka vidusskolas klasi varēs atvērt, ja tajā mācīsies vismaz 12 skolēni. Tiesa, daudzviet mazāk apdzīvotās vietās šādu skaitu nebūs iespējams nodrošināt. Tāpēc pašvaldībām varētu nākties slēgt aptuveni 80 vidusskolas.

Skaidrojot ieceri aizvērt vai reorganizēt virkni vidusskolu ar mazu skolēnu skaitu, izglītības un zinātnes ministre Seile iepriekš intervijā Latvijas Radio norādīja, ka vidusskolās būtiska ir specializēta un kvalitatīva izglītība, pēc kuras pieprasījums ir milzīgs, bet kuru nav iespējams nodrošināt ar mazu audzēkņu skaitu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti