Pēdējos desmit gados Latvijā grūtniecības laikā vai pēc dzemdībām kopumā mirušas 53 sievietes. Šis radītājs gan ir kāpelējošs – piemēram, 2009.gadā mirušas 10 sievietes, bet nākamajos gados piecas, viena, četras, tad 2014.gadā - trīs, bet pērn līkne uzkāpa līdz 12. Tā kā Latvijā dzimstība nav augsta - vidēji aptuveni 20 tūkstoši bērnu gadā, datu salīdzinājumu un analīzi nav viegli veikt.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viceprezidente Dace Rezeberga skaidro, par ko liecina šie dati: "Tas sliktums Latvijā ir tas, ka nav tendences iet uz leju, kopumā ir slikta situācija, no 2007.gada nav tendence samazināties. Jebkurā gadījumā mātes veselība ir viens no reproduktīvās veselības rādītājiem, kas vispār raksturo veselības aprūpes sistēmu valstī."
Salīdzinājumam – Eiropas Savienībā kopumā mātes mirstības līknei ir lejupejoša tendence. Tas novērojams arī kaimiņvalstīs, jo īpaši Igaunijā, kur pēdējā desmitgadē bijuši gadi, kad nav mirusi neviena māte grūtniecības un pēcdzemdību laikā, kas ilgst sešas nedēļas. Arī Lietuvā kopējā tendence ir lejupejoša.
Ginekologu asociācijas analīzes dati vēsta, ka Latvijā vairākas sievietes mirušas mājas apstākļos, un viņas nebijušas grūtniecības uzskaitē. Asociācijas viceprezidente Rezeberga norāda, ka te iezīmējas ļoti kompleksa problēma - pakalpojumu pieejamība sociālā riska grupu sievietēm: “Paciente, kas ir no nelabvēlīgas vides, neiet pie ginekologa. Iespējams, labākajā gadījumā aiziet pie ģimenes ārsta. Bet mūsu valstī ģimenes ārsti nesniedz reproduktīvās veselības pakalpojumus, un viņam piekļūt pie speciālista ir noteikti apgrūtinoši. Īpaši, ja ir maza pilsēta un nepieciešams pie speciālista braukt kaut kur.”
Vairākās Eiropas valstīs ir īpašas valsts programmas - sievietēm, kurām var iestāties nevēlama grūtniecība, valsts apmaksā kontracepcijas līdzekļus.
Latvijā lielākajā daļā mātes mirstības gadījumu nāves cēlonis bijusi asiņošana - viena no bīstamākajām komplikācijām dzemdniecībā. Asociācijas viceprezidente Dace Rezeberga norāda, ka Latvijā trūkst stingri noteiktas organizatoriskas kārtības par vadlīnijām - algoritmiem neatliekamās situācijās. Pašas asociācijas mājaslapā šādas vadlīnijas ir, taču tām jābūt adaptētām lokāli nodaļās.
Piemēram, kā notiek darba organizācija, kad nodaļā tiešām nonāk paciente ar asiņošanu. „Ja asiņo, tad asiņo ļoti traki, tad minūtes izšķir. Ja nav to resursu uz vietas un iespēju normāli reaģēt komandai, kas strādā, tiek pazaudēt laiks, un rezultāts var būt ļoti slikts,” stāsta Rezeberga.
Tāpēc jābūt kompleksam skatījumam uz vājām vietām veselības aprūpē un uz pacientu drošību. “Mani satrauc tas, ka šogad nomirušas divas sievietes no gripas komplikācijām. Mēs esam pagājušajā gadā daudz darījuši, lai būtu kopējās zināšanas par vakcināciju, lai mainītu attieksmes, lai ģimenes ārsti teiktu, ka vakcinēties grūtniecības laikā ir labi. Izstrādātas gan valstiskā līmenī vadlīnijas, kas aptver visas iedzīvotāju grupas, gan ginekologu specifiskās vadlīnijas pagājušā gada,” norāda asociācijas viceprezidente.
Abas mirušās sievietes nebija vakcinētas. Ginekologu asociācijas viceprezidente bažījas, ka kāda daļa ģimenes ārstu mēdz neieteikt vakcinēties, baidot sievietes, ka vakcīna var skart bērna veselību.
Vēl mātes mirstības datu analīze vēsta, ka aptuveni katrā trešajā gadā svarīgi bijuši netiešie iemesli – citas slimības, kas nesaistītas ar grūtniecību.
Veselības ministrijas uzdevumā Veselības inspekcija veica pārbaudes visās 18 Latvijas dzemdību nodaļās, kur pārbaudīja kvalitātes prasības slimnīcām. Tās bija preventīvas pārbaudes bez sodiem, galvenais bija – lai iestādes novērš konstatētās problēmas. “Acīmredzot, arī turpmāk mēs veiksim pārbaudes visās dzemdību nodaļās pakāpeniski. Ja nebūs veiktas korekcijas, nāksies piemērot soda mērus. Ārstniecības iestādes ir ātri reaģējušas uz mūsu atklātiem pārkāpumiem, uzrakstījušas veiktās darbības un plānus, ko veiks. Jo visu uzreiz nevar realizēt. Piemēram, ja trūkst dzemdību speciālista, nevar viņu atrast vienā dienā,” stāsta Veselības inspekcijas pārstāvis Ainārs Čivčs.
Grūtāk risināmās problēmās saistās ar medicīnas personāla atrašanu, izglītību un apmācību. Šie jautājumi pagājušās nedēļas nogalē tika pārrunāti Veselības ministrijā, kas lēma kopīgi ar slimnīcu pārstāvjiem un Ginekologu asociāciju strādāt pie apmaksas iespēju pārskatīšanas, lai ginekologiem un dzemdību speciālistiem būtu lielāka vēlme strādāt tieši slimnīcās, nevis poliklīnikās.
