Panorāma

Panorāma

Panorāma

E. Makrona viesošanos Rīgā pamana arī ārvalstīs

Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Levita preses konference

Makrons vizītē Rīgā aicina uz stratēģisku dialogu ar Krieviju

Neatsakoties no Baltijas valstu drošības aizsargāšanas, Francija vēlas izvērst stratēģisko dialogu ar Krieviju, vizītē Rīgā sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, Makrons uzsvēra, ka Franciju un Baltijas valstis vieno daudz elementu. "Mūsu nācija aktīvi piedalās ar saviem karavīriem [NATO kaujas grupā] Baltijas valstīs. Mums ir ļoti svarīga jūsu valstu drošība. Garantējot jūsu drošību, mēs arī vēlamies izvērst stratēģisko dialogu ar Krieviju. Šāds dialogs nekādā gadījumā nenodara kaitējumu mūsu Eiropas vēsturei. Mums jāraugās uz priekšu – stratēģiskais dialogs ar [ES] kaimiņvalsti Krieviju, lai labāk varētu cīnīties ar kiberuzbrukumiem, nenotiks dienas laikā, bet ir svarīgs," pauda Makrons.

Francijas prezidents arī uzsvēra, ka Baltijas valstīm un Francijai ir daudz kopīgas gribas un ambīciju, īpaši Eiropas Savienības ekonomiskajā un rūpnieciskajā atjaunošanā. "Mēs parakstījām ļoti svarīgu deklarāciju. Pret manipulāciju, pret iejaukšanos, pret uzbrukumiem, lai mūsu demokrātijas, vēlēšanu procesi un ikdiena būtu droša," pauda Makrons.

Prezidents Makrons arī uzsvēra, ka Francija vienmēr būs Latvijas draugs un sabiedrotais. "Mēs vienmēr mīlam brīvību un iestājamies par tiem, kas cīnās par brīvību.

Mēs būsim blakus Latvijai kā Eiropas Savienības un NATO sabiedrotais un draugs," sacīja Makrons.

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits tikmēr uzsvēra, ka Latvija augsti vērtē Francijas karavīru iesaistīšanos Baltijas valstu drošības garantēšanā un to, ka ir jāturpina darbs, sniedzot atbalstu Ukrainai, kā arī jābūt solidāriem ar Baltkrievijas tautu tās cīņā par demokrātiju.

"Vienlaikus nepieciešama visu Eiropas Savienības dalībvalstu iesaiste Eiropas reformu un vienotības veicināšanas procesā. Vairākas krīzes ir izgaismojušas Eiropas mehānisma vājās vietas. Mums priekšā stāv milzīgs darbs, lai atveseļotos un veiktu nopietnu pagriezienu uz zaļo un digitālo kursu," pauda Levits.

Komentējot Makrona pausto, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds intervijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” atgādināja, ka vēl pirms dažiem mēnešiem Francijas līderis vēlējies doties uz Maskavu. Tas iezīmējot viņa skatījumu, ka Eiropai jāmeklē kopīga valoda ar stratēģiskajiem spēlētajiem. Tēmas par attiecībām ar Krieviju aktualizēšana nav mazsvarīga, bet šie centieni atduras, piemēram, pret Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija indēšanu. Tāpēc Makrona stratēģiju nav viegli īstenot, norādīja Sprūds.

KONTEKSTS:

Otrdien, 29. septembrī, oficiālā vizītē Latvijā ieradies Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tā ir pirmā Francijas prezidenta vizīte Latvijā divpusējā formātā kopš prezidenta Žaka Širaka oficiālā apmeklējuma pirms teju 20 gadiem.

Pirmajā vizītes dienā Makronam plānota tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Rīgas pilī, kur abas puses pārrunās reģiona drošības jautājumus, tai skaitā attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat prezidenti runā par Eiropas Savienības nākotni un Eiropas Zaļo kursu, tiks diskutēts par demokrātijas attīstību un sabiedrības iesaisti demokrātijas procesos.

Plānots, ka Makrons ar Levitu pārrunās arī izaicinājumus dialogā ar sabiedrību, ko rada dezinformācija un sociālo mediju ietekmes nostiprināšanās, kā arī pievērsīsies jautājumiem par digitālo transformāciju, norādīja Valsts prezidenta kancelejā.

Savukārt vizītes otrajā dienā plānota Francijas prezidenta tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (''Jaunā Vienotība'') un abu amatpersonu preses konference. Pēc tam Makrons apmeklēs Latvijas Okupācijas muzeju, kam sekos svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Turpinājumā Francijas prezidents dosies pastaigā pa Vecrīgu, pēc kā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā paredzēta apaļā galda diskusija par demokrātiju digitālajā laikmetā.

Diskusijā piedalīsies Levits, Makrons, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, fonda atvērtai sabiedrībai "Dots" izpilddirektore un sarunu festivāla "Lampa" direktore Ieva Morica, domnīcas "Sabiedriskās politikas centrs Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un Latvijas ANO Jauniešu delegāte Natālija Knipše. Diskusiju tiešraidē varēs redzēt LSM.lv.

Vizītes noslēgumā Francijas prezidents ar kundzi dāvinās grāmatu Tautas grāmatu plauktam.

Latvijas un Francijas diplomātisko attiecību vēsture sniedzas 100 gadu tālā pagātnē. Pateicoties tieši Francijas prezidenta Aleksandra Millerāna atbalstam, 1921. gadā jaunā Latvijas valsts tika atzīta de iure. Francija arī nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā. Latvijas un Francijas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gadā.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis uzsvēra, ka Latvija ir gandarīta par abu valstu attiecību vēsturi: „Francijas prezidents Fransuā Miterāns bija pirmais rietumvalstu līderis, kurš apmeklēja atkal neatkarību atguvušo Latviju 1992. gadā. Un, protams, mēs atceramies, ka franču jūrnieki ir lējuši savas asinis arī Neatkarības cīņās 1919. gadā.”

Kā norāda Latvijas Ārlietu ministrijā, arī mūsdienās abu valstu sadarbība sekmīgi attīstās gan divpusēji, gan Eiropas Savienības (ES) un NATO ietvaros. Abas valstis arī parakstījušas rīcības plānu 2018.- 2022. gadam, kas nosaka konkrētu rīcību abu valstu sadarbības attīstīšanai. Plānā iekļauti daudzi jautājumi, kuru vidū ir sadarbība Eiropas Savienības jautājumos, divpusējā un arī daudzpusējā sadarbība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti