Gaidot Makrona vizīti: Kādas ir Latvijas un Francijas attiecības?

Otrdien, 29. septembrī, oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tā būs pirmā Francijas prezidenta vizīte Latvijā divpusējā formātā kopš prezidenta Žaka Širaka oficiālā apmeklējuma pirms teju 20 gadiem.

Diplomātiskās attiecības – ar savu vēsturi

Gaidot Makrona vizīti: Kādas ir Latvijas un Francijas attiecības?Rihards Plūme

Latvijas un Francijas diplomātisko attiecību vēsture sniedzas 100 gadu tālā pagātnē. Pateicoties tieši Francijas prezidenta Aleksandra Millerāna atbalstam, 1921.gadā jaunā Latvijas valsts tika atzīta de iure. Francija arī nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā. Latvijas un Francijas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gadā.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis uzsvēra, ka Latvija ir gandarīta par abu valstu attiecību vēsturi: „Francijas prezidents Fransuā Miterāns bija pirmais rietumvalstu līderis, kurš apmeklēja atkal neatkarību atguvušo Latviju 1992. gadā. Un, protams, mēs atceramies, ka franču jūrnieki ir lējuši savas asinis arī Neatkarības cīņās 1919. gadā.”

Kā norāda Latvijas Ārlietu ministrijā, arī mūsdienās abu valstu sadarbība sekmīgi attīstās gan divpusēji, gan Eiropas Savienības (ES) un NATO ietvaros. Abas valstis arī parakstījušas rīcības plānu 2018.- 2022. gadam, kas nosaka konkrētu rīcību abu valstu sadarbības attīstīšanai. Plānā iekļauti daudzi jautājumi, kuru vidū ir sadarbība Eiropas Savienības jautājumos, divpusējā un arī daudzpusējā sadarbība.

Attiecības raksturoja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris: „Latvija uz Franciju patiešām skatās nopietni, un mūsu sadarbība ir cieša un stratēģiska gan divpusējā līmenī, gan NATO un ES. Par to liecina jau paveiktie darbi un, runājot par ārpolitiku,

paredzēts, ka Latvijas un Francijas ārlietu ministri parakstīs kopīgu deklarāciju par ārpolitikas prioritātēm un aktīvu politiskās sadarbības turpināšanu.”

Sadarbība kultūrā un izglītībā

1997. gadā abu valstu valdības noslēdza kultūras, izglītības, zinātnes un tehnoloģijas sadarbības līgumu. Sadarbība starp abām valstīm izveidojusies teju visās kultūras jomās. Būtiska loma kultūras sakaru veicināšanā un nostiprināšanā ir Francijas Institūtam Latvijā. Francijā ar plašu kultūras programmu tika atzīmēta arī Latvijas simtgade. Par tradīciju kļuvušas arī Rīgā un citviet Latvijā notiekošās Frankofonijas dienas.

Tāpat laba sadarbība izveidojusies izglītības jomā. Kā zināms, Rīgā darbojas Žila Verna Rīgas Franču skola. Tāpat Francijas valdība katru gadu piešķir Latvijas studentiem stipendijas, bet franču valodu Latvijā apgūst vairāki tūkstoši skolēnu.

Par to, ka abas puses vēlas padziļināt sadarbību, liecina arī tas, ka Latvijas un Francijas ārlietu ministri parakstīs rīcības plānu par sadarbību zinātnē un izglītībā.

Arī ekonomiskā un aizsardzības jomas sadarbība

Francija tiek uzskatīta par nozīmīgu Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsti. Tādēļ no mūsu valsts puses vienmēr uzsvērta interese attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības. Francijā darbojas arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība.

Kā uzsvēra Ārlietu ministrijas preses sekretārs, tirdzniecības saites starp abām valstīm ir ļoti ciešas: „Ja mēs skatāmies visu pagājušo gadu, tad preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Franciju ir bijis vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā, kas ierindo Franciju 12. vietā Latvijas ārējas tirdzniecības partneru vidū. Pārskata periodā ir pieaugušas investīcijas gan Latvijā, gan Francijā, kas liecina par savstarpēju uzticēšanos un sadarbības padziļināšanos.”

Starp abām valstīm pastāv arī laba sadarbība aizsardzībā. Tieši Francija ir viena no pirmajām valstīm, ar kuru Aizsardzības ministrija uzsāka sadarbību. Tāpat Francija jau sešas reizes veikusi NATO Gaisa telpas patrulēšanas misiju Baltijas valstīs.

Kopā ar plašu delegāciju

Par to, ka abu valstu sadarbība ir cieša dažādās jomās, liecina arī plašā delegācija, kas Emanuelam Makronam dosies līdzi vizītē. Elizejas pils saimniekam būs līdzi gan ārlietu, aizsardzības un Eiropas lietu ministrs, gan parlamenta pārstāvji un arī kultūras nozares pārstāvji.

Makrona un viņa kundzes vizīte Latvijā tiek uzskatīta par ciešās abu valstu draudzības apliecinājumu.

Īpaši labas attiecības Elizejas pils saimniekam ir izveidojušās ar Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”). Kā skaidroja Latvijas Radio korespondents Briselē Artjoms Konohovs, šo attiecību pirmsākumi meklējami pagājušajā gadā notikušajā Eiropas Savienības neformālajā samitā Rumānijā. Toreiz Makronu pozitīvi pārsteidzis Kariņa negaidītais lēmums pievienoties Francijas iniciatīvai par līdzekļu atvēlēšanu klimata pārmaiņu jautājumiem.

„Toreiz varēja redzēt, ka tas patīkami pārsteidza Makronu, un viņu attiecības kļuva krietni draudzīgākas, jo Kariņš tobrīd nolēma atbalstīt Makronu jautājumā, kas Francijas prezidentam politiski ir ļoti būtisks. Latvija kļuva par vienīgo valsti no šī Baltijas un Centrāleiropas reģiona, tā izceļoties pārējo valstu vidū. Tam sekoja neformāls ielūgums doties uz Elizejas pili un attiecības kopumā starp abu valstu līderiem ir krietni uzlabojušās un kļuvušas tuvākas,” pastāstīja Konohovs.

Latvijas, Luksemburgas un Francijas līderi tiekas ar aktīvistiem

Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis sarunā ar Latvijas Radio vizīti raksturoja kā nozīmīgu notikumu ne tikai Latvijai, bet Baltijai kopumā: „Ja mēs skatāmies no satura viedokļa, tad

primāri, protams, Francija ir ļoti nozīmīga Eiropas Savienības dalībvalsts un NATO partneris arī Baltijai.

Francijai vienmēr ir bijis savs skatījums un attiecības ar Krieviju, kas varbūt ne vienmēr ir bijušas vienādā pozīcijā ar Baltijas valstīm. Tieši tas pats arī ES iekšienē – ir jautājumi, kur viedokļi atšķiras, kaut vai minimālo atalgojumu un sociālo pabalstu sistēmā. Un noteikti ir jāmin arī kopējā Francijas vēlme spēlēt lielāku lomu ES un ar ES partneriem, atgādinot par savu klātbūtni un atbalstu, aizpildot politisko vakuumu, ko radījusi Lielbritānijas izstāšanās ar ES un iepriekšējā Lielbritānijas vieta attiecībās ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm kopumā.”

Dienaskārtībā arī situācija Baltkrievijā

Makrona vizītes laikā tiks pārrunāti ne tikai divpusējās sadarbības, Eiropas Savienības un NATO jautājumi. Aktuāls ir arī notiekošais Baltkrievijā, par ko neapšaubāmi tiks diskutēts.

To apliecināja arī Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna: „Pie prezidenta Makrona vizītes Latvijā tika strādāts jau ievērojamu laiku pirms notikumu aktivizēšanās Baltkrievijā. Protams, Francijas pusei būs ļoti interesanti dzirdēt Latvijas nostāju šajos jautājumos, bet nevarētu teikt, ka šie notikumi ir paātrinājuši vizītes norisi Latvijā.”

Vēl pirms vizītes Makrons izteicās, ka līdzšinējam Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko ir jāaiziet. Baltkrievijas opozīcijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska aicinājusi Makronu kļūt par vidutāju krīzes risināšanā, iespējams, iesaistot arī Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Kā iepriekš atzinis ārlietu eksperts Jānis Kapustāns, Makrons ir ieinteresēts dažādos Eiropas Savienības jautājumos gūt arī austrumeiropiešu atbalstu, tāpēc notiek šādas vizītes un tikšanās.

Makrons vizītes laikā varētu meklēt sabiedrotos, lai stiprinātu savas valsts kā līderes lomu Eiropas Savienībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti