Panorāma

Panorāma

Panorāma

Eiropadome lems par sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju

E. Makrons noslēdz vizīti Latvijā

Makrons Rīgā: Uzgriežot muguru dialogam ar Krieviju, nevarēs atrisināt ES un Latvijas drošības jautājumus

Uzgriežot muguru dialogam ar Krieviju, nevarēs atrisināt daudzus jautājumus, kas ir svarīgi gan Eiropas Savienības (ES), gan Latvijas drošībai, trešdien, 30. septembrī, pēc tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Mums ir vēsture, mums ir ģeogrāfija. Arī Latvijā ir liela krievvalodīgo minoritāte. Vai mēs varam izlikties, ka Krievija nepastāv? Nē. Ilgu laiku domājām, ka attiecības ar Krieviju tiek veidotas caur NATO. Mums tagad jādomā pašiem. Mēs neatsakāmies no NATO, bet ir jābūt arī eiropiešu kapacitātei," pauda Makrons.

Francijas prezidentu vizītes Latvijā

30 gados kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu valsti tagad apmeklējuši četri Francijas prezidenti – gan divpusējās, gan daudzpusējās vizītēs.  

Fransuā Miterāns 1992.gada maijā bija ne tikai pirmais Francijas prezidents, bet arī pirmais rietumvalstu vadītājs, kurš ieradās divpusējā oficiālā vizītē Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.  Viņš atklāja pašreizējo Francijas vēstniecību. Dažus mēnešus iepriekš Francijas Banka bija nodevusi Latvijas Bankai pirms 2. pasaules kara noguldīto un okupācijas gados uzglabāto Latvijas zeltu.

Nākamā divpusējā Francijas prezidenta vizīte notika 2001.gadā Žaka Širaka personā. Šajā periodā, kad Latvija vēl tiecās iestāties gan Eiropas Savienībā, gan NATO, Parīze pauda atbalstu Baltijas valstu tiesībām brīvi izvēlēties, kādām militārām aliansēm tā vēlas pievienoties.

Žaks Širaks vēlreiz viesojās Latvijā 2006.gadā jau daudzpusējā formātā NATO samitā Rīgā. Tā sagadījās, ka alianses dalībvalstu galotņu tikšanās toreiz sakrita ar Širaka 74.dzimšanas dienu. Širaks saņēma dzimšanas dienas torti.

Širaka pēctecis Francijas prezidenta amatā Nikolā Sarkozī Latviju neapmeklēja. Nākamais vizītē Rīgā 2015.gadā ieradās Fransuā Olands, lai līdz ar citu valstu līderiem piedalītos Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitā.

Francijas prezidents uzsvēra, ka starp Eiropu un Krieviju nav atbruņošanās dialoga, bet Ukrainas konflikta rezultātā ir sarežģītas un saspīlētas attiecības. "Mēs nevaram palikt situācijā, ka šī konflikta rezultātā mēs ne par ko citu nevaram runāt. Ir jārauga, kurš ir labākais ceļš kurš mums ļaus labāk normalizēt attiecības ar Krieviju. Mēs gribam normalizēt reģionālos konfliktus Ukrainā un citur. Krievija destabilizē mūsu demokrātijas un ir iebrukusi Ukrainā. Ir jautājumi, kur varam strādāt ar Krieviju. Piemēram, Kalnu Karabaha. Ja Krieviju neiesaistīsim, šos jautājumus neatrisināsim. Tādēļ es vēlos atjaunināt dialogu – ja mēs aizgriežam muguru, sankcijas pret sankcijām, šos jautājumus neatrisināsim un sevi neaizsargāsim," pauda Makrons.

Francijas prezidents skaidroja, ka ir jāizraugās labākais ceļš, kurš ļaus normalizēt attiecības ar Krieviju, jo viņam ir saprotamas arī Baltijas valstu bažas. "Es saprotu, ka tas radīja bažas. Tāda ir vēsture. Latvija ir cietusi no padomju režīma un ar savu drosmi atguvusi neatkarību. Latvijas nākotne būs labāka, ja mums būs kopīgs dialogs ar Krieviju. Francijai var uzticēties, kad mēs sakām, ka gribam un varam aizstāvēt savu partneru suverenitāti. Šis nav kompromisa dialogs, tas ir prasīgs dialogs. Mums ir nepieciešama stratēģiskā sadarbība. Es saprotu vēstures smagumu, kā arī bažas. Redzu, ka Lietuvai un Latvijai tiešām ir šaubas par Krievijas vēlmi iesaistīties dialogā. Mums ir jāmēģina rast jaunus veidus, kas mūs aizsargās, ja mēs rīkosimies kā eiropieši. Tas nenotiks dienas laikā, bet būs nepieciešami vairāki gadi," pauda Makrons.

Latvijas premjers Kariņš tikmēr norādīja, ka daudz izaicinājumu ir ne tikai mūsu valstij, bet visai Eiropas Savienībai kopumā. Tirdzniecības izaicinājumus rada Ķīna, bet drošības – Krievija.

"Jautājums – kā mēs ar izaicinājumiem varam tikt galā. Viena pieeja – valstis atsevišķi mēģina tikt galā ar Ķīnu un Krieviju. Taču tas nedarbojas. Individuāli tas nav pa spēkam. Krievija un Ķīna izmanto to, ka Eiropa nav vienota. Mums Eiropā ir jāstrādā kopā – ne tikai iemācīties tirgoties vienam ar otru, bet arī spert nākamo soli, lai apvienotu spēkus, lai atbildētu uz Krievijas un Ķīnas izaicinājumiem. Ja Eiropa būs sadalīta, tas neizdosies. Ja mēs skatāmies uz Krieviju, Eiropas Savienība ir nesalīdzināmi spēcīgāka un pārāka," pauda Kariņš.

Premjers arī vērsa uzmanību uz deklarāciju, kuru parakstījuši Francijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti. "Deklarācija apliecina mūsu kopīgo pozīciju demokrātijas stiprināšanā. Kā vienu no lielām sadarbības iespējām starp Latviju un Franciju saredzu augsto tehnoloģiju un klimata politikas jomas," uzsvēra Kariņš.

Prezidents Makrons uzsvēra, ka, tiekoties ar Latvijas amatpersonām, varējis brīvi runāt un turpināt viedokļu apmaiņu, tostarp jautājumos, kas skar zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību un klimata izmaiņas. Tāpat sarunās skarti jautājumi, kas ir saistīti ar Baltkrieviju. "Mēs esam kopīgi noskaņoti, lai rastu miermīlīgu risinājumu. Mēs neatzīstam vēlēšanu rezultātus un vēlamies uzteikt demonstrantu drosmi. Mums jābūt ļoti striktiem, runājot par tādiem jautājumiem kā Ukraina. Jārunā skaidra valoda par Baltkrieviju. Vēlamies, lai dialogs ar Krieviju būtu pilnīgi caurskatāms, lai visi būtu iesaistīti, ņemot vērā arī Latvijas apsvērumus," sacīja Makrons.

VIDEO: Francijas prezidents Emanuēls Makrons pie Brīvības pieminekļa

VIDEO: Ministru prezidenta un Francijas prezidenta preses konference

 VIDEO: Francijas prezidents Emanuēls Makrons apmeklē Latvijas Nacionālo mākslas muzeju

 

Makrona viesošanos Rīgā pamana arī ārvalstīs
 
 

KONTEKSTS:

Trešdien, 30. septembrī, Makrons Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Tikšanās laikā pārrunāti aktuālie Eiropas Savienības un ārējo attiecību jautājumi.

Pēc tikšanās ar Kariņu Makrons apmeklē Latvijas Okupācijas muzeju, kam sekos svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Pēc ziedu nolikšanas ceremonijas pie Brīvības pieminekļa prezidentu kundzes Andra Levite un Brižita Makrona viesosies Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

Vizītes turpinājumā Francijas prezidents dosies pastaigā pa Vecrīgu, pēc kā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā paredzēta apaļā galda diskusija par demokrātiju digitālajā laikmetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti