Sadaļas Sadaļas

Mācības klātienē un mazāk ierobežojumu vakcinētajiem pret Covid-19 – kā šis rudens atšķirsies no pagājušā gada?

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, beidzoties atvaļinājumu laikam, kā arī pieaugot Covid-19 vīrusa lipīgā delta varianta izplatībai, pastāv bažas, ka tuvākajos mēnešos epidemioloģiskā situācija varētu pasliktināties. Lai arī precīzi prognozēt, kāds būs rudens un ziema, nav iespējams, visticamāk, salīdzinot ar pagājušo gadu, būs būtiskas atšķirības, izriet no ekspertu un atbildīgo iestāžu sacītā portālam LSM.lv.

ĪSUMĀ: 

Lai arī pēdējais mēnesis Latvijā aizvadīts salīdzinoši brīvā gaisotnē, tostarp mīkstināti ierobežojumi ēdināšanas nozarē, notiek dažādi publiski pasākumi, tomēr 26. jūlijā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja, ka saslimstība ar Covid-19 lēnām pieaug, savukārt 30. jūlijā veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) medijiem sacīja, ka sliktākajā scenārijā jau tuvāko divu nedēļu laikā varētu strauji augt saslimstība ar Covid-19.

Vadoties pēc Veselības ministrijas izstrādātā luksofora principa,  pašlaik ir dzeltenā jeb vidēja riska situācija, 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nesasniedz 50.

Tam pieaugot līdz 100 gadījumiem, ierobežojumi tiktu pastiprināti, savukārt sarūkot zem 20 – tos varētu mazināt. Tomēr vairāki apstākļi kopš februāra, kad tika pieņemts luksofora princips, ir mainījušies. Pirmkārt, ir brīvi pieejamas Covid-19 vakcīnas, otrkārt, pasaulē izplatās jauni, lipīgāki vīrusa paveidi, tajā skaitā delta variants, kas arī Latvijā kļuvis par dominējošo.

Luksofora princips nemainās

Kā portālam LSM.lv norādīja veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš, luksofora principā ietvertie rādītāji ir indikatīvi un, lemjot par iespējamiem ierobežojumiem, jāņem vērā ne tikai saslimstības, bet arī hospitalizācijas un mirstības rādītāji.

Bērziņš kā piemērus minēja Izraēlas un Lielbritānijas gadījumus, kur, lai arī strauji pieaug saslimstība, smagu saslimšanas gadījumu un nāves gadījumu skaits ir mazāks, pateicoties plašai vakcinācijas aptverei.

“Līdz ar to bija pamats teikt, ka nevaram skatīties tikai uz saslimušo skaitu, mums jāskatās arī, kas notiek slimnīcās, un [šajās valstīs] neieviesa stingrākus ierobežojumus arī pie lielāka inficēto skaita,” sacīja ministra padomnieks, norādot, ka situācija Latvijā gan ir atšķirīga.

Covid-19 pacientu terapijas nodaļa slimnīcā. Attēls ilustratīvs

“Mums ir maz savakcinēto šajās “jutīgajās” grupās – gan seniori, gan ar hroniskām slimībām, līdz ar to nav pamata cerēt, ka, ja strauji pieaugs saslimšana, būs stipri mazāk hospitalizēto pacientu vai nāves gadījumu, nekā tas bija pagājušajā gadā,” sacīja Bērziņš, piebilstot, ka tādēļ pašlaik nav iemesla vadīties pēc citiem radītājiem. VM gan skatīsies, kā mainās saslimstības rādītāji un kā tas ietekmē hospitalizācijas un mirstības rādītājus.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis portālam LSM.lv sacīja, ka luksofora principu mainīt nevajadzētu.

“Vakcinācija pašu luksofora principu nemainīs. Tas ir pareizs, un tam, protams, ir jādarbojas saistībā ar veselības rādītājiem,” sacīja Briģis.

Mācības klātienē – par spīti Covid-19 izplatībai

Aizvadīto mācību gadu raksturoja tas, ka vairumā izglītības iestāžu lielāko daļu gada tās notika attālināti. Taču šogad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mācības klātienē vēlas nodrošināt pat pie augstiem saslimstības rādītājiem. Viens no veidiem, kā to nodrošināt, ir valdības konceptuālā vienošanās, ka varētu dot darba devējiem tiesības atsevišķās nozarēs atbrīvot no amata darbiniekus, kuriem nav Covid-19 sertifikāta.

Pēc datiem uz 1. augustu, vakcinējušies 62% izglītības iestādēs strādājošo. Vairums no tiem – augstākās izglītības iestādēs, kur vakcinējušies 79%. Tāpat vakcinējušies 65% skolu darbinieku, bet vismazāk – 51% – pirmsskolās.

Diskusijas par obligātajiem Covid-19 sertifikātiem Saeimā gaidāmas šajā nedēļā, un parlamenta balsojums noteiks, vai jaunajā mācību gadā strādāt varēs pedagogi, kuriem tādu nebūs.

Pašlaik nav zināms, cik skolotāju vakcinēsies līdz 1. septembrim, taču ir cerība panākt, lai līdz 1. oktobrim derīgi sertifikāti būs 80% pedagogu, portālam LSM.lv sacīja IZM Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Aizpors. Viņš piebilda, ka jau tagad tādu varētu būt nedaudz vairāk, nekā atspoguļots vakcinācijas statistikā, jo daļa skolotāju ir izslimojuši Covid-19.

Skolnieki klasē un Covid-19 sejas maska pie sola

Lai pēc iespējas nodrošinātu drošus apstākļus skolās, IZM strādā arī pie citiem risinājumiem, tostarp nodrošinot normatīvajos aktos paredzēto gaisa kvalitāti un vēdināšanas biežumu, rotācijas vai kombinēto mācību modeļa izvēli un citiem.

Tāpat ministrija plāno ieviest drošās izglītības iestādes principu, kas nozīmētu atteikšanos no šobrīd normatīvajos aktos nostiprinātā reģionālā principa, kas paredz mācību rīkošanu klātienē vai neklātienē, vadoties pēc epidemioloģiskās situācijas attiecīgajā pašvaldībā. Tā vietā mācības varētu notikt klātienē arī izglītības iestādēs, kas atrodas augsta riska pašvaldībā, taču situācija konkrētajā iestādē ir laba.

Vakcinētajiem – vairāk atvieglojumu

Vaicāts, vai tad, ja būs nepieciešams atgriezties pie ierobežojumiem plašākas Covid-19 izplatības dēļ, VM rosinās tos noteikt visiem iedzīvotājiem vai tikai tiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, Bērziņš sacīja: “Šo ierobežojumu mērķis ir absolūti vienkāršs – samazināt saslimušo skaitu, samazināt smagi saslimušo skaitu un samazināt mirušo skaitu. Tas ir vienīgais mērķis, kāpēc ir šie ierobežojumi.”

Ministra padomnieks pieļāva iespēju, ka iedzīvotājiem šī sasaiste varētu nebūt tik skaidra, jo pagājušajā ziemā Latvijas situācijā mēs nenonācām līdz tādai krīzei kā citās valstīs.

“Ņemot vērā, ka mērķis ir samazināt saslimušo, smagi saslimušo un mirušo skaitu, mums nav īsti pamata noteikt ierobežojumus vakcinētajiem. Viņi neslimo tik daudz, viņi nesaslimst tik smagi, un mirušo skaits ir stipri mazāks. Jā, mums būs jānosaka šīs prasības [ierobežojumiem], ja būs augsta saslimstība, bet mums nav pamata ierobežot vakcinētos,” sacīja Bērziņš.

Gumijas cimdi. Attēls ilustratīvs.

Arī Briģis pieļāva, ka, lemjot par ierobežojumiem, ja tādi būs nepieciešami, tos varētu neattiecināt uz vakcinētajiem. Savukārt tad, ja saslimstības pieaugums ir ļoti augsts, ierobežojumi tiek paplašināti arī vakcinētajiem, ko apliecina arī pasaules pieredze, piebilda profesors.

Vaicāti, vai iespējams prognozēt, kādi būtu ierobežojumi, saslimstībai pieaugot, SPKC speciālisti portālam LSM.lv norādīja, ka tas būs atkarīgs no situācijas – kādi ir saslimstības rādītāji, cik strauji tie pieaug.

“Monitorē pēc vairākiem rādītājiem – saslimšanas, stacionētajiem, mirstības rādītājiem, cik daudz pacientu ir smagā stāvoklī,” sacīja SPKC pārstāve Ilze Arāja.  “Bija pavasarī posms, kad pozitīvo gadījumu skaits samazinājās, minimāli samazinājās stacionēto skaits, bet turējās [augsts] rādītājs smagajiem slimniekiem.”

Savukārt Briģis pieļāva, ka ierobežojumi varētu neatšķirties no tiem, kādi tika ieviesti iepriekš.

“Lai atgrieztos pie normālas dzīves, ir jāvakcinējas” 

Ziemā, kad vakcīnas vēl nebija plaši pieejamas, viens no mērķiem bija līdz rudenim vakcinēt 70% iedzīvotāju. Pašlaik redzams, ka to sasniegt neizdosies, atzina Bērziņš, turklāt pētījumi par jaunajiem koronavīrusa variantiem liecina, ka vīrusa izskaušanai būtu nepieciešams sasniegt pat 90% vakcinācijas aptveri.

Viņš norādīja, ka turpinās ne tikai sabiedrības izglītošana, bet arī darbs ar ģimenes ārstiem, skolotājiem un citu to profesiju pārstāvjiem, kurās vakcinācija ir īpaši būtiska.

“Tas nav no gaisa paņemts politikas mērķis. Mums vajag sasniegt šos 90%, lai sabiedrība būtu droša,” sacīja Bērziņš.

Arī SPKC portālam LSM.lv norādīja, ka vakcinācija ir veids, kā pasargāt sabiedrību, atgādinot, ka vairākas slimības izskaustas, tieši pateicoties vakcīnām. “Tie [saslimstības] pacēlumi var būt tik augsti, cik būs nevakcinētā sabiedrības daļa, jo mēs redzam gan pēc saslimušo, gan stacionēto rādītājiem, ka gadījumos, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība, nevakcinēto ir 97%,” sacīja Arāja. “Līdz rudens pusei vēl mums ir laiks.”

Atbildot, vai ir noteikts konkrēts datums, kad plānots sasniegt šādu vakcinācijas aptveri, ministra padomnieks sacīja, ka tā “būs tikai spekulācija”.

Gan SPKC, gan Briģis portālam LSM.lv norādīja, ka papildu risks ir vīrusa delta varianta izplatība. “Mēs neesam atsevišķa saliņa vai izolēta valsts, un visa Eiropa lielā mērā rāda, ka delta variants saslimstības risku palielina, tas notiek mūsu kaimiņvalstīs, un ir pirmās pazīmes, ka tas ir sācies jau Latvijā. Diemžēl mēs nevaram izvairīties no šī saslimstības pieauguma, jo tas saistīts ar vīrusa lipīgumu, kas nozīmē, ka varbūtība saslimt, sastopot inficētu personu, nevakcinētam cilvēkam ir augstāka,” sacīja Briģis.

“Kas mūs atšķir no citām valstīm, ir zemā vakcinācijas pakāpe. Tas nozīmē, ka attiecībā uz mums šīs nepatikšanas varētu būt vēl draudošākas nekā citām valstīm,” piebilda Briģis.

Profesors uzsvēra, ka vakcīnas ir izšķirošais punkts, lai pasargātu sabiedrību.

KONTEKSTS:

Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.

Arī šovasar Latvijā ierobežojumu ir mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darbalaika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.

Ja saslimstības kumulatīvais rādītājs nokritīs zem 20 gadījumu atzīmes, tad ierobežojumus mazinās. Ja rādītājs pārsniegs 120 atzīmi, tad – pastiprinās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt