Dienas ziņas

Ogres novadā – muiža par 1 eiro

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Izmanto bankas datus, lai krāptos

Ludzā jūnijā 4 sūdzības par telefonkrāpniekiem; lielākā izkrāptā summa – teju 700 eiro

Pēdējā laikā vairākas lielākās Latvijas komercbankas brīdinājušas iedzīvotājus neiekrist krāpnieku nagos. Viltvārži, uzdodoties par bankas darbiniekiem, zvana klientiem, lai it kā novērstu kādu problēmu personas kontā, un lūdz apstiprināt pieslēgšanos ar “Smart ID” programmu. Policijā Ludzā pagājušajā mēnesī iesniegtas četras sūdzības, un lielākā izkrāptā summa ir teju 700 eiro.

Speciālisti uzsver, ka banku darbinieki nekad darbības ar kontu neveic attālināti, un mudina iedzīvotājus būt uzmanīgākiem un par līdzīgiem gadījumiem nekavējoties ziņot gan policijai, gan bankām.     

  

Valsts policijas Ludzas iecirknī pēdējā mēneša laikā ar iesniegumiem par izkrāptu naudu vērsušies četri cilvēki. Visos gadījumos personas saņēma zvanus no krāpniekiem, kas uzdodoties par “Swedbank” vai “SEB bankas” darbiniekiem it kā risināja problēmas ar kontu – tā iegūta informācija par “Smart ID” programmu un rezultātā cietušajiem nozagti visi bankas kontā esošie līdzekļi.

Policijas Ludzas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieks Guntars Kračus informēja, ka “summas ir atšķirīgas, sākot no 14 eiro beidzot ar 691 eiro”.

Pašlaik ir uzsākti trīs kriminālprocesi par minētajiem gadījumiem un notiek pirmstiesas izmeklēšana.

“Cert.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis stāstīja, ka “visbiežāk veiktais ir papildu iekārtas pievienošana savam “Smart ID” kontam. Izmantojot šo papildus pievienoto iekārtu, uzbrucēji pēc tam var brīvi rīkoties un piekļūt lietotāja bankas kontam vai arī citām lietām, kam ir nepieciešama “Smart ID”.

“Bankas jums nekad normāli pašas par sevi nezvana. Pat tad, ja zvana, nekad neliks jums ievadīt kaut kādus kodus, ievadīt savus personas datus,” norādīja eksperts.

Ludzas iecirknī pērn konstatēts arī krāpniecības gadījums, kad divu mēnešu laikā zaudēti vairāk nekā 12 000 eiro.

Lai arī ir uzskats, ka par krāpnieku upuriem kļūst vecākā paaudze, cieš arī pārlieku aizņemti un neuzmanīgi cilvēki.

“Nav īsti jābūt nozīmei, cik viņam ir gadu, ja viņš jūtas steidzīgs, neapskatās, tieši kas un kā. Viņš šos kodus mēdz ievadīt kaut kādā dzīves skrējienā, nepārliecinoties, kur un kā viņš tos  ievada,” stāstīja Gints Mālkalnietis.

Lielākoties krāpnieki zvana cilvēkiem pierobežā un galvaspilsētā, tur, kur ir lielāka iespēja runāt krievu valodā. Viņi pārstāv starptautiskus grupējumus un personu datus iegūst, izmantojot pikšķerēšanu jeb sūtot e-pastus vai īsziņas ar dažāda veida viltīgu tekstu, kas mudina ievadīt lietotāju informāciju krāpnieku kontrolētās vietnēs.

Soda apmērs par to var sasniegt līdz desmit gadiem cietumā.

“Tas ir arī attiecīgs tirgus, kur pērk un pārdod šos rīkus, izstrādā vienā valstī, lieto dažādās, viņus var pat iznomāt. Ja jūs mēģināsiet runāt ar krāpniekiem latviski, praktiski nekad nerunās.

Mēs neesam saskārušies ar reālu krāpniecību, kura būtu veikta latviešu valodā. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka nākamajā reizē viņi piesaistīs kādu latvieti,” sacīja Gints Mālkalnietis.

Policija tagad izveidojusi paziņojumu iedzīvotāju ievērībai ar atgādinājumu, ka bankas darbinieki attālināti nekad neveic darbības ar kontiem, taču aizvien sociālajos tīklos parādās jauni ieraksti par mēģinājumiem izkrāpt gan informāciju, gan naudu.

Valsts policija paziņojumā medijiem norādīja, ka pēdējā laikā aizvien biežāk tiek saņemta informācija no iedzīvotājiem par to, ka nezināmas personas zvana un mēģina izvilināt viņu internetbankas un maksājuma karšu pieejas datus.

Ja tiek saņemts aizdomīgs zvans, e-pasts vai jebkāda cita informācija, uzreiz jāsazinās ar banku. Tāpat gadījumos, ja tiek zvanīts ar līdzīgu pieprasījumu, par to noteikti jāinformē policija, piefiksējot tālruņa numuru, no kura saņemts zvans.

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nekādā gadījumā neuzticēt savus personas datus citiem cilvēkiem. Tāpat likumsargi aicina nevienam neatklāt savu interneta bankas paroli un pieejas kodus, kā arī šādus datus nesūtīt elektroniskajās vēstulēs.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt