Kāds šobrīd apstrādā zemi, cits jau dārzā cīnās ar pirmajām nezālēm. Tomēr ne visi ir tik uzņēmīgi. Ludzas novada pašvaldības iniciatīva apstrādāt zemi, lai pilsētā dzīvojošie trūcīgie iedzīvotāji varētu paši izaudzēt sev dārzeņus, izgāzās. Šajā pavasarī lauks pārvērties par ziedošu pļavu. Sociālā dienesta vadītāja Lidija Gorbunova – Kozlova apliecina, ka daļai cilvēku ir slinkums pūlēties savā labā.
Ir klienti, kuri gadu gadiem nāk pie mums, faktiski ļoti minimāli dara kaut ko savas situācijas uzlabošanā, nevēlas arī līdzdarboties,” saka Gorbunova – Kozlova.
Šobrīd Ludzas novadā trūcīgā statuss piešķirts 1840 cilvēkiem. Daļa no viņiem atklāti pasaka, ka uz pozitīvām pārmaiņām īpaši necer. Bezdarbniece Ludmila pirms trim gadiem strādāja veikalā, taču tur darbs bija par smagu, neizturēja. Šobrīd ik palaikam divas stundas jāstrādā līdzdalības pasākumos par saņemto garantēto iztikas minimumu. „Tagad eju uz „simtlatniekiem” un šo minimumu atstrādāju, šeit jau trīs gadi ļoti labi. Šeit jūtos jau kā mājās. Pabalsti, tā taču ir neliela nauda, jā, neliela, gribētu lielāku,” atzīst bezdarbniece Ludmila.
Jautājot, vai vasaras laikā iespējams pastrādāt pie vietējiem zemniekiem, viņa atsaka. „Es nezinu, vai pie mums ir zemnieki… Nezinu, pietiek savā dārzā darba,” klāsta Ludmila.
Dīvains šķiet arī riņķa dancis - darba devējiem ir brīvas vakances, tomēr bezdarbnieki vairāku gadu garumā nespēj atrast sev darbu. Sociālā dienesta vadītāja atzīst, ka pie tā, iespējams, vainojams piedāvātais atalgojums. „Ja liela ģimene, ja vairāki cilvēki, atalgojums ir minimāls faktiski var tā sanākt, ka cilvēkam ir izdevīgāk saņemt pabalstu, nekā strādāt,” norāda Gorbunova – Kozlova.
