Kaut teorētiski krimināllietas tiesās tiek izskatītas rindas kārtībā, praksē tiesneši, plānojot savu darbu, atstāj noslodzē logus, lai varētu laicīgi sākt iztiesāt jaunas prioritārās lietas, kad tās nonāk tiesā. Līdz šim par prioritārām Kriminālprocesa likumā tika atzītas, piemēram, lietas, kurās apsūdzēti nepilngadīgie. Tagad tām varētu pievienoties arī lietas, kurās apsūdzēti pašvaldību deputāti, valdības ministri, tiesneši un citas īpaši atbildīgus valsts amatus ieņemošas personas. Šādu lietu skaits gan ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas, bet konflikts rodas no dažādajām jaunās normas interpretācijām. Tās pretinieki jauninājumu vērtē kā amatpersonām sniegtu nepamatotu privilēģiju.
„Visi juristi redz, ka tas ir pretrunā ar mūsu visu likumdošanu. Līdz ar to es saku - ne Tieslietu ministrija, ne Ģenerālprokuratūra, arī ne es, bet advokātu padome, ir tāda... Mēs nedrīkstam vienkārši pārkāpt likumu. Ja esam visi vienādi, tad esam,” norāda Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs.
„Mans viedoklis noteikti neatšķiras no Tieslietu ministrijas (TM) un prokuratūras viedokļa, kas tika pausts, arī klātesot mūsu kolēģim Juridiskajā komisijā un apakškomisijā. Ka valsts amatpersonas amats nav kritērijs, lai noteiktu prioritāti lietas izskatīšanai. Ne Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra, ne pamatbrīvību konvencija šādu kritēriju nav paredzējusi,” saka Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.
Viņa uzskata, ka reālajā lietu iztiesāšanas ātrumā jauninājums būtiskas izmaiņas neradīs. Piemēram, lietā, kas tagad nodota Rīgas apgabaltiesai, pirmā sēde varētu tikt nozīmēta oktobrī vai novembrī. Taču, ja lietai būtu prioritārs statuss, pirmā sēde varētu notikt septembrī vai oktobrī. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja gan atzīst, ka jauninājums var savā ziņā palīdzēt tiesnešiem, piemēram, koordinējot advokātu darbu, lai viņu aizņemtība nevarētu kalpot kā iegansts sēdes atcelšanai. Tomēr šāda mērķa sasniegšanai būtu iespējami arī daudz efektīvāki līdzekļi.
„Ir valstis, kur ir noteikts pat, ka advokāta aizņemtība vai slimība nav attaisnojums lietas izskatīšanas atlikšanai. Ir valstis, kur ir noteikts, ka starp tiesas sēdēm nevar būt ilgāks laika posms kā, piemēram, mēnesis. Tas ir tas virziens, manuprāt, kurā arī mums vajadzētu domāt,” saka Vilsone.
Savukārt likuma jauninājuma atbalstītāji uzsver sabiedrības ieinteresētību pēc iespējas ātrāk uzzināt, vai amatpersona ir godīga.
„To nevajadzētu vērtēt, ka tas ir papildus bonuss amatpersonai. Tas netiek darīts tāpēc, ka cilvēks tur strādā un viņam pienākas papildus labums. To ierosināts darīt tādēļ, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, vai cilvēks vainīgs vai nav vainīgs. Protams, ka tas attiecināms uz jebkādu lietu, bet gadījumā, ja apsūdzētajam ir amatpersonas statuss, tas ir svarīgāk, daudz svarīgāk,” pauž Saeimas deputāts Andrejs Judins („Vienotība”).
Uz jautājumu, vai šis mērķis attaisno izvēlētos līdzekļus, galīgo atbildi varētu sniegt tikai Satversmes tiesa. Noprotams, ka ar jauninājumu neapmierinātie juristi tajā arī varētu mēģināt vērsties.
Tomēr, lai līdz tam nonāktu, likumam vēl jāstājas spēkā. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir vērsusies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, lūdzot šo likumu neizsludināt. Prezidentam lēmums ir jāpieņem līdz šīs nedēļas beigām.
