LIZDA arī pauda, ka piekritīs tikai tāda algu modeļa ieviešanai, kas pedagogiem nepasliktinās esošo finansiālo situāciju.
Arodbiedrība martā apkopoja un iesniedza ministrijai reģionālajās izglītības darbinieku konferencēs izskanējušos priekšlikumus pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai, taču IZM izstrādātajā Pedagogu darba samaksas noteikumu projektā LIZDA ierosinājumi neesot ņemti vērā.
Lai pārrunātu arodbiedrības priekšlikumus, jaunā modeļa ieviešanu un tā finansiālās izmaksas, LIZDA pārstāvji 11.maijā tiksies ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, bet 13.maijā, pēc atbildīgo IZM amatpersonu uzklausīšanas, LIZDA padome lems par iespējamo tālāko rīcību.
Arodbiedrība aicina jaunajā atalgojuma modelī noteikt maksimālo vienam pedagogam pieļaujamo kontaktstundu skaitu nedēļā, lai veicinātu izglītības kvalitāti un mazinātu pedagogu pārslodzi. Jaunajā modelī esot nepieciešams pārskatīt arī amata vienību aprēķina formulu, lai kvalitatīvi nodrošinātu mācību programmas izpildi un nodrošinātu atbalsta pasākumus izglītojamajiem. Nepieciešams pārskatīt arī bibliotekāru amata vienību skaita atbilstību veicamajiem pienākumiem.
LIZDA rosināja palielināt laiku, kas pedagogam plānots stundu gatavošanai un darbu labošanai, kā arī klases audzināšanai un individuālajam darbam ar skolēniem. Tāpat esot jānosaka maksimālais skolēnu skaits vienā klasē, jo īpaši sākumskolā un pirmsskolas izglītības grupās, lai nodrošinātu individuālo pieeju katram skolēnam. Jaunajā modelī iestādes vadītājam ar izglītojamo skaitu līdz 100 skolēniem jābūt uz pilnu amata vienību, diferencējot atalgojumu, uzskata arodbiedrība.
LIZDA uzsver, ka joprojām ir spēkā prasība par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādi un apstiprināšanu valdībā, lai sociālajā dialogā savlaicīgi panāktu papildu nepieciešamo finansējumu no valsts un pašvaldību budžetiem.
