Līvānu novada pašvaldības informatīvajā izdevumā “Līvānu Novada Vēstis” lasāma informācija par novadā paveiktiem darbiem, notikumiem, pašvaldības lēmumiem, ir arī intervijas ar novada iedzīvotājiem, beidzamajā lapā apsveikumi un līdzjūtības. Izdevuma tirāža vairāk nekā 6000 eksemplāru. Izdevums sastāv no 12 lapaspusēm latviešu valodā, savukārt izdevuma vidū atrodas pielikums uz četrām lappusēm krievu valodā.
“Mums ir bijusi saruna ar Valsts valodas centru, mēs esam ņēmuši vērā arī viņu viedokli, Līvānu novada mājaslapā nodalījuši laikrakstu latviešu valodā no laikraksta tulkojuma krievu valodā. Protams, esam samazinājuši: ja pirms vairākiem mēnešiem mēs tulkojām pilnā apjomā, tad šobrīd tās ir tikai četras lapaspuses. Tā ir pati nepieciešamākā informācija iedzīvotājiem krievu valodā,” norāda pašvaldības sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru daļas vadītāja Indra Upeniece.
Līvānu novads ir to Latgales pašvaldību vidū, kuru deputātus KNAB sodījis par izdevuma izdošanu krievu valodā. Konkrēti Līvānu novada domes deputāti sodīti par apstiprināto budžetu 2016.gadam, kura pamatbudžeta izdevumos iekļauti finanšu līdzekļi informatīvā izdevuma tulkošanai, maketēšanai, iespiešanai krievu valodā. To liedz Valsts valodas likums, un tā tiek izšķērdēti arī finanšu līdzekļi. Tomēr Līvānu novada pašvaldība uzskata, ka informācijai krievu valodā jābūt, jo
Līvānu novadā ap 40% iedzīvotāju ir cittautieši.
“Šobrīd šis tulkojums mēnesī izmaksā 100 eiro, ja izdalām uz kopējo iedzīvotāju skaitu, kas mums Līvānu novadā ir aptuveni 12 300, tad tas neiznāk pat viens cents mēnesī par tulkojumu. Tas nebūtu tas lielākais izšķērdējums, ja mēs runājam par šo mērķi. Šis mērķis patiesībā ir arī valsts drošība,” norāda Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle.
Deputāti sodīti no iepriekšējā domes sasaukuma, daļa no tiem pārvēlēti arī šajā sasaukumā. Kā liecina KNAB mājaslapā norādītā informācija, pieci deputāti sodu nav pārsūdzējuši un sodīti ar 70 eiro. Pārējie lēmumu pārsūdzējuši.
“Deputāti ir izlēmuši, ka viņi pārsūdzēs šo KNAB lēmumu, jo tas nav tik viennozīmīgi, ir jābūt konsekvencei valstij: ja mēs pasakām, ka publiskie līdzekļi netiek ieguldīti nekāda veida tulkojumos ne latgaliski, ne krieviski, ne angliski, tad mēs to visās jomās ievērojam, bet, ja valsts iegulda publisko finansējumu televīzijas kanālos, kas uzrunā krievvalodīgo auditoriju, tad ar ko atšķiras pašvaldība, kas nodrošina šo minimālo tulkojumu savā avīzē,” vaicā Ginta Kraukle.
Līvānu novada uzrunātie iedzīvotāji informatīvo izdevumu lasa un uzskata, ka arī informācija krievu valodā cilvēkiem ir vajadzīga un tai izdevumā būtu jāpaliek.
“Mēs visas ziņas uzzinām no avīzēm un LTV7, citādi nav iespējams uzzināt. Latviski varu kaut ko lasīt, ja vajag. Avīze bija ļoti laba, tagad gan ir samazināta, bet kaut kas, ko varam saprast,” norāda iedzīvotāja.
“Tas ir vispieejamākais veids, kā pensionāri uzzina jaunumus, kas notiek Līvānos, Līvānu novadā. Krievu valodā ir nepieciešams vecākā gada gājuma paaudzei, jo jaunieši zina latviešu valodu un prot lasīt latviski. Pāris lapas [krieviski], galveno informāciju, ne visu piecdesmit uz piecdesmit tulkot, bet daļēji, jā,” saka uzrunātā līvāniete.
Arī citu Latgales pašvaldību deputāti saņēmuši sodu no KNAB par izdevuma tulkošanu un izdošanu krievu valodā. Saņemot sodu, piemēram, Daugavpils novads un Aglonas novads no izveduma krievu valodā atteicās. Ludzas novads izdevumu nepublicē ne latviski, ne krieviski, savukārt Rēzeknes novads izdevuma pielikumu krievu valodā tulko pēc pieprasījuma.
Izdevums ar pielikumu krievu valodā tiek drukāts un piegādāts tikai tiem lasītājiem, kas ir izteikuši vēlmi un to ir apliecinājuši ar iesniegumu.
No kopējās tirāžas Rēzeknes novadā, kas ir 7500 eksemplāru, krievu valodā tiek izdoti vairāk nekā 1200 eksemplāru. Līvānu novads līdz gada beigām turpinās izdod savu izdevumu ar pielikumu krievu valodā kā līdz šim, tālākā rīcība būs atkarīga no tiesas iznākuma, vai tie deputāti, kas KNAB lēmumu pārsūdzējuši, tiks attaisnoti vai netiks.
