Psihologs Emīls Ūdris atceras, ka viņa darbavietā - Pusaudžu resursu centrā - jaunākais apmeklētājs, kuram bijusi telefonatkarība, bijis vien 12 gadu vecs. Jaunieši, kuru ikdienu jau sākuši apgrūtināt telefoni, datori vai planšetes, nereti datorspēlēm iztērē visu kabatas naudu, kļūst noslēgti vai pat depresīvi.
"Vecāki parasti jūt. Tas protams ir pavadītais laiks; ja tās ir daudzas stundas dienā, kas notiek ar bērnu, ja ierīce tiek atņemta. Kāda ir viņa sociālā dzīve, garastāvoklis, atzīmes skolā. Tās ir kompleksas iezīmes, kas jāskatās," skaidro Ūdris.
Psihologs novērojis, ka aizvien vairāk cilvēkiem draud atkarība, un šo tendenci pamanījusi arī Saeima. Tā otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka valsts nodrošina sociālo rehabilitāciju pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība ne vien no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, bet arī atkarība no jaunajām tehnoloģijām.
"Šī sērga iet plašumā, un līdz šim Ministru kabinets nebija nodefinējis, kas sniegs pakalpojumus. To varēs saņemt arī dzīvesvietā," norāda Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija).
Līdz šim lielākoties sociālā rehabilitācija tiks sniegta par ziedotāju līdzekļiem, bet nu šādu iespēju nodrošinās par valsts budžeta naudu. Grozījumi vēl jāpieņem trešajā, galīgajā lasījumā.
