Sadaļas Sadaļas

Līgums ar «Igati» par žogu uz robežas joprojām nav lauzts, bet nav arī jauna iepirkuma līguma

Līgums ar „Igati", kuras noliktavā vēl aizvien gulst 30 kilometri žoga, kuru bija paredzēts izvietot uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, vēl nav lauzts. Tas ir Valsts robežsardzes rokās, kas Latvijas Radio apliecina, ka virzība šajā lietā notiek. Savukārt Nodrošinājuma valsts aģentūra pēc neveiksmīga iepirkuma, kurā savu apņemšanos nespēja izpildīt uzņēmums "Brief”, jau veikusi cenu aptauju un cer drīzumā nonākt pie jauna iepirkuma līguma.

ĪSUMĀ:

  • Robežsardzei ir līgums ar „Igati", kurai noliktavā ir 30 kilometri žoga.
  • Vienlaikus robeža ir bez žoga, jo jaunais piegādātājs "Brief” neizpildīja pasūtījumu.
  • "Brief” saka, ka Latvija pārāk ilgi čammājās un žogu nopirka Lietuva; „Igatē" uzskata – tas ir blefs.
  • Atbildīgā aģentūra nezina, kas notika ar "Brief”, bet meklē atkal jaunu piegādātāju.
  • Sadarbība ar „Igati" apturēta kriminālprocesa mesto aizdomu dēļ.
  • Pagaidām līgumu ar „Igati" liedz lauzt Valsts kontroles noteiktais, bet virzība lietā notiek.

Uzņēmumā "Brief” sacīja, ka līguma slēgšana esot novilcināta divas nedēļas, tādēļ Latvijai rezervēto dzeloņstiepļu atlikumu nopirka Lietuva. Tādēļ arī uzņēmums nespēj laikā nodrošināt pasūtījumu.

„Vai "Brief” ir pārdevis, es domāju, ka tas viss ir blefs. Visticamāk, uzņēmums domāja, ka varēs nopirkt dzeloņstiepļu žogu par tādu summu, bet nevarēja.”

Līgums ar «Igati» par žogu uz robežas joprojām nav lauzts, bet nav arī jauna iepirkuma līgumaLinda Zalāne/Latvijas Radio

Būvniecības uzņēmuma „Igate" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns pieļauj, ka "Brief” pārstāvji blefo – proti, uzņēmums domāja, ka varēs nopirkt dzeloņstiepļu žogu par zemāku summu, bet nevarēja. Tādējādi žogs nevis pārdots Lietuvai, bet nemaz nav bijis sagādāts. Vienlaikus „Igates" noliktavā joprojām ir 30 kilometri žoga, kuru bija paredzēts izvietot uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, bet ar uzņēmumu sadarbība apturēta kriminālprocesa mesto aizdomu dēļ.

„Stiepli agri vai vēlu nopirks. Es teiktu, drīzāk vēlāk. Bet arī darbu darītājiem tur nav pastaiga Tērvetes dabas parkā. Tur ir pilnīgi citi apstākļi,” sacīja Peilāns.

Pagaidām „Igates" noliktavā žogs vēl ir, bet par to interesējas arī citas kaimiņvalstis, un, iespējams, žogu drīzumā pārdos. Tomēr Peilāns pauž neizpratni, kādēļ sadarbību ar „Igati" valsts tomēr neturpina: „Neviena tiesa nav lēmusi, ka mēs kaut ko esam nepareizi darījuši. Robežsargi pretenzijas par iepriekš paveiktajiem darbiem nav izteikuši. Viņi izmanto visu infrastruktūru, ko mēs esam izbūvējuši. Mēs esam kategoriski pārsteigti, ka mūs neviens neaicina uz sarunu procedūrām. Ja mēs esam tik slikti, tad kāpēc viņi nav lauzuši līgumu? Ja mēs esam tik slikti, tad lauziet līgumu. Šobrīd tas nav lauzts. Viņi vienkārši nepasūta žogu, jo ir ar sliktu reputāciju. Taisa citu iepirkumu, lai liktu vienkāršu dzeloņdrāti.”

Nodrošinājuma valsts aģentūras vadītāja Ramona Innusa uzsvēra, ka aģentūra ar „Igati” līgumu lauzt nevar, jo tas noslēgts starp uzņēmumu un Valsts robežsardzi, kurai saskaņā ar Valsts kontroles atzinumu nav atļauts turpināt robežas izbūvi. Savukārt uz jautājumu, vai uzņēmums "Brief", ar kuru sadarbība arī netiek turpināta, patiesi pārdeva žogu Lietuvai vai vienkārši uzņēmumam nemaz šis žogs nebija, Innusa atbildēja:

„Mums nav pārliecības ne par vienu patiesību, ne par citu. Mums ir tikai e-pastā atsūtīti apgalvojumi no komersanta.

Mums nav apliecinājums no ražotāja, ka tas to partiju, kuru "Brief” būtu rezervējis Latvijai, ir pārdevis kādam citam. Mums šobrīd ir tikai tādi grūti pamatojami argumenti no komersanta puses, kas arī ir ļoti bieži mainījušies.”

Tas vainagojies ar to, ka sadarbība "Brief" pārtraukta. Uzņēmumam jāmaksā sods 10% apmērā no līgumā atrunātās summas. Savukārt Nodrošinājuma valsts aģentūra jau veikusi cenu aptauju un cer drīzumā nonākt pie jauna iepirkuma līguma.

„Tas nav iepirkums, bet cenu aptauja, un tos komersantus, kurus uzaicinājām piedalīties, mēs izvērtējām arī no reputācijas viedokļa. Tikai pēc reputācijas un pieredzes izvērtējuma mēs uzaicinājām trīs komersantus vienā cenu aptaujas daļā un četrus komersantus otrā cenu aptaujas daļā. Esam tādā neformālā komunikācijā un saprotam, ka ir ieinteresēti un gatavi dzeloņstiepli piegādāt,” stāstīja Innusa.

Savukārt Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns Latvijas Radio apliecināja, ka līgums ar „Igati” vēl nav lauzts. Vienošanās ir spēkā līdz 2022. gada jūlijam. Tomēr saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ieteikumiem ir jāveic dažādi pasākumi robežas kontroles jomā. Kamēr tie nav veikti, līgumu ar „Igati” lauzt nav iespējams. Tomēr virzība šajā lietā notiek.

„Pēc būtības par līguma laušanu lēmumu varētu pieņemt mēs, bet tas ir jāsaskaņo ar Iekšlietu ministrijas Infrastruktūras izbūves komiteju.

Šobrīd parādās sadarbības pazīmes ar „Igati”, ka varētu atsevišķos punktos izskatīt vienpusējo atkāpšanos.

Šī informācija ir iesniegta Iekšlietu ministrijā,” norādīja Martukāns.

Valsts robežsardzes pārstāvis atzīst, ka tik ilgi, kamēr nav izvietots vismaz pagaidu žogs uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, vairāk nākas iesaistīt cilvēkus robežas efektīvai apsargāšanai.

KONTEKSTS:

Nodrošinājuma valsts aģentūra nolēma neturpināt sadarbību ar uzņēmumu "Brief" par dzeloņstiepļu žoga Latvijas–Baltkrievijas robežas aizsardzībai piegādi, jo tas nespēja izpildīt pasūtījumu. Aģentūra noorganizējusi atkārtotu iepirkumu.

Uz Latvijas un Baltkrievijas robežas plānots būvēt aptuveni 37 kilometrus garu dzeloņstiepļu žogu. Dzeloņstiepļu žogs nosegs kritiskākās robežas vietas. Latvijas–Baltkrievijas robežas pastāvīgā žoga nodošanu ekspluatācijā plānota ne vēlāk kā līdz 2024. gadam. Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") iepriekš uzsvērusi, ka nodošana ekspluatācijā prasa laiku, taču pats žogs jau būs uzbūvēts ātrāk.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Kopējā iepirkuma summa valsts austrumu robežas ierīkošanai pārsniedz 40 miljonu eiro. 2019. gada septembrī IDB aizturēja bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru un SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Māri Peilānu.

2020. gada sākumā Valsts kontrole informēja par atklātajiem pārkāpumiem, veicot revīziju Valsts robežsardzē un izvērtējot, vai valsts budžeta līdzekļi Latvijas robežas joslas infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai ir izlietoti likumīgi, sasniedzot izvirzītos mērķus un rezultātus.

Valsts kontroles revīzijā konstatētais atbilst IDB paustajām aizdomām par likumpārkāpumiem Latvijas austrumu robežas joslas un infrastruktūras izbūvē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt