Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirmdien paziņoja, ka uztic veidot jauno valdību pagājušajā mēnesī parlamenta vēlēšanās uzvarējušās Sociāldemokrātu partijas līderim Aļģirdam Butkevičam, kurš iepriekš ir paziņojis, ka Visaginas atomelektrostacijas ( AES) projekts netiks īstenots, jo to nevēlas Lietuvas iedzīvotāji.
"Šajās vēlēšanās sociāldemokrāti ir saņēmuši vairāk mandātu Seimā nekā citi un kļuvuši par vienīgajiem, kas varēja izveidot vairākumu. Tāpēc tieši šīs partijas vadītāju es rīt izvirzīšu par premjerministra mata kandidātu," pirmdien pēc tikšanās ar Butkeviču žurnālistiem sacīja prezidente.
Savukārt Butkevičs žurnālistiem teica, ka darīs zināmu Darba partijai prezidentes vēlmi, lai valdībā nebūtu šīs partijas ministru.
Pēc oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām tika panākta vienošanās, ka jauno koalīciju veidos Sociāldemokrātu partija, Darba partija un partija "Kārtība un taisnīgums". Koalīcijai vēlāk pievienojās partija "Poļu vēlēšanu akcija". Grībauskaite ir paziņojusi, ka Darba partijas ministriem nav vietas valdībā, jo partija tiek apsūdzēta melnajā grāmatvedībā un vēlētāju balsu pirkšanā.
Butkevičs iepriekš ir paziņojis, ka respektēs Lietuvas iedzīvotāju balsojumu pret AES būvi Visaginā. "Cilvēki pauda savu vēlmi referendumā, un es ievērošu viņu gribu. Tuvākajā laikā Seimā tiks izstrādāts likumdošanas akts, kas noteiks, ka Visaginas AES Lietuvā nav jābūvē," Butkevičs pagājušajā nedēļā sacīja preses konferencē Viļņā.
Butkevičs tomēr atzina, ka viņa partija neesot pret kodolenerģiju kā tādu, un nav izslēgts, ka vēlākā posmā Lietuvā varētu tapt citi kodolreaktori. "Tos varētu uzbūvēt Elektrēnos, kur ir labi attīstīta elektropārvades sistēma. Mēs neesam pret kodolenerģiju," sacīja potenciālais Lietuvas premjers.
Komentējot Lietuvas potenciālā premjera amata kandidāta paziņojumu, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis toreiz aģentūrai BNS norādīja, ka Latvijai un pārējām partnervalstīm vispirms jāsagaida Lietuvas jaunās valdības izveidošana un apstiprināšana, kā arī oficiālās pozīcijas formulēšana saistībā ar tālāko rīcību Visaginas AES projektā.
Savukārt Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena aģentūrai BNS uzsvēra – Latvija apzinās, ka Visaginas AES projektu var realizēt tikai tad, ja Lietuva kā galvenā projekta virzītāja vēlas to īstenot, tāpēc Latvija rūpīgi un ar interesi seko līdzi notikumiem Lietuvā – jaunās valdības veidošanai un tās kopīga, oficiāla viedokļa formulēšanai par projektu.
"Latvijas valdības pozīcija par Visaginas AES projektu nemainīgi ir bijusi, ka Latvija būtu gatava iesaistīties projektā tikai tad, ja tas ir ekonomiski un saimnieciski pamatots, kā arī sniedz komerciālu izdevīgumu. Pēc provizoriskajiem aprēķiniem, Baltijas reģiona nodrošinājums ar elektroenerģijas jaudām patlaban ir pietiekams, tāpēc Latvijai nekavējoties nav jāiesaistās jaunu, lielu ģenerējošo jaudu ražošanas projektu realizēšanā, ja tie nav komerciāli izdevīgi," piemetināja Urpena.
Savukārt Latvijas energokompānijas "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere pēc Butkeviča pagājušās nedēļas paziņojuma atgādināja, ka uzņēmums kā reģionālais partneris Visaginas AES projekta attīstībā strādā kopā ar Lietuvas kompāniju VAE un Igaunijas "Eesti Energia" atbilstoši Lietuvas projekta darba grupas izveidotajai kārtībai. ""Latvenergo" darbību projekta attīstībā noteiks Lietuvas valdības oficiāli pausta nostāja par Visaginas AES sāktā projekta tālāko likteni," atzina Bidere.
Līdzšinējā Lietuvas valdība bija iecerējusi līdz 2020.gadam uzbūvēt jauno AES valsts ziemeļaustrumu pilsētā Visaginā, kur atrodas arī apturētā Ignalinas AES. Paredzēts, ka projektā iesaistīsies arī Latvija un Igaunija. Par projekta stratēģisko investoru izraudzīta Japānas kompānija "Hitachi". Saskaņā ar pašreizējiem plāniem būvniecību paredzēts sākt 2014.gadā, bet elektrības ražošanu – 2020.gadā.
14.oktobrī Lietuvā notikušajā konsultatīvajā referendumā vairākums dalībnieku nobalsoja pret jaunas AES būvēšanu valstī. Tā kā referendums bija konsultatīvs, tā rezultāti nav juridiski saistoši, un galīgais lēmums par AES būvēšanu ir jāpieņem Seimam un valdībai.
Lietuvā Seima vēlēšanas notika divās kārtās 14. un 28.oktobrī. Lietuvas Sociāldemokrātu partija ieguvusi 37 mandātus, konservatīvā partija "Tēvzemes savienība‒Lietuvas kristīgie demokrāti" ‒ 33 mandātus, Darba partija ‒ 29 mandātus, partija "Kārtība un taisnīgums" ‒ 11 mandātu, Liberāļu kustība ‒ 10 mandātu, "Poļu vēlēšanu akcija" ‒ astoņus mandātus, partija "Drosmes ceļš" ‒ septiņus mandātus, Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība ‒ vienu mandātu. Seimā ievēlēti arī trīs neatkarīgie kandidāti.
Seimā ir 141 deputāts, no kuriem 70 ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 ‒ vienmandāta apgabalos. Pagaidām jaunajā Seimā būs 139 deputāti, jo divos apgabalos balsu pirkšanas dēļ reuzltāti ir anulēti.
