Abiem dokumentiem Latvijas pašvaldības ir sniegušas savu vīziju par Baltijas jūras iespējamo piekrastes infrastruktūras attīstību, dabas vērtībām un kultūrvēsturisko mantojumu. Ventspils novads cenšas saglabāt suitu, lībiešu un ventiņu vērtības, tomēr arī šim dokumentam, tāpat kā Baltijas jūras attīstības pamatnostādnēm, neredz finansiālu segumu:
''Ļoti intensīvi tiek gatavoti Ministru kabineta noteikumi, acīmredzot, šo līdzekļu sadale notiks pirms šī tematiskā plānojuma apspriešanas. Nu, tā tas notiek reāli dzīvē, un piekrastes pašvaldības ar to gluži mierā nav!" norāda Ventspils novada pašvaldības pārstāvis Māris Dadzis.
Ventspils novads ir to 89 pašvaldību skaitā, kas nav ne nacionālais, ne reģionālais attīstības centrs. Līdz ar to finanšu ir ievērojami mazāk. Viena no Kurzemes piekrastes joslas specifikām – plašā teritorija un izteikta mazapdzīvotība.
''Jājautā, vai ekonomiskā attīstība ir sasniegusi savu augstāko līmeni un vai vietējiem iedzīvotājiem ir pietiekoši lieli ienākumi? Un no kā viņi tos varētu gūt? Vai tas ir mūsu resurss ekonomiskajai attīstībai vai nē?'' sprieda uzņēmēja Dženeta Marinska no Kolkas.
Šobrīd Kurzemes piekraste dzīvo izteikti sezonālu dzīvi - vasaras karstajās dienās piekraste ir parpildīta un pietrūkst tūrisma pakalpojumu, rudenī atkritumus aiz sevis nesavāc bušu zvejnieki, bet infrastruktūra daudzviet jau ir morāli novecojusi,
"Pirmkārt, šīs ir attīstāmās vietas, ko pašvaldības jau ilgstoši ir plānojušas. Tajās vietās ir apmeklētāju plūsma, kur ir nepieciešami infrastruktūras uzlabojumi," atzina vides speciāliste Marita Nikmane.
Piekrastes ilgtermiņa stratēģiskajā plānojumā pašvaldību sniegtie priekšlikumi jāintegrē līdz 25. decembrim. Ilgtermiņa plānojumam vajadzētu sekot ar reālu finansējumu, par ko šobrīd pašvaldības nepavisam nav pārliecinātas.
