Valmieras Viestura vidusskolā mācās vairāk nekā 700 skolēnu. Tā iekļaujas otrajā lielākajā skolu grupā, kurā skolotājiem alga pēc reformas varētu būt tuvu tūkstots eiro pirms nodokļu nomaksas. Tomēr šobrīd Valmieras Viestura vidusskolā, tāpat kā citās lielās skolās, skolotāji varēja nopelnīt vairāk, strādājot virsstundas. No septembra šādas iespējas vairs nebūs, jo ministrija vēlas atslogot skolotājus.
Latviešu valodas skolotāja Anda Upīte šobrīd strādā aptuveni 27 kontaktstundas nedēļā, lai gan vienai slodzei pietiktu ar 21. Viņa uzskata, ka pats pedagogs ir spējīgs izlemt, cik stundu viņš var pasniegt: „Nu, tā ir tā profesionalitāte, jo es domāju, ka katrs tomēr izvērtē, vai viņš var tik daudz nostrādāt vai nevar nostrādāt. Ir bijuši gadījumi, kad kolēģi saka „Nē, viss, vairāk man nedot nevienu klasi”. Ir bijis tā arī, ka mācību pārzine saka „nu vēl, vēl nedaudz”, bet nē, viss, pietiek.”
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) tikmēr algas samazinājumu daļai skolotāju uzskata par lielu modeļa problēmu: „Pie šī te modeļa, kā tas šobrīd izstrādā un kā tas tika Saeimas sēdē komentēts, izskatās, ka daļa no tiem skolotājiem, kuri līdz šim ir strādājuši čaklāk un ir pratuši nopelnīt pietiekami lielu atalgojumu, var gadīties, ka viņiem nāksies turpmāk saņemt mazāku atalgojumu. Un tas būtu slikti, jo tas traucētu iniciatīvai, un tas cilvēkiem, kuri ir rēķinājušies ar saviem ienākumiem, sašķoba dzīves pamatus. Tā ir situācija, kuru nedrīkst pieļaut.”
„Viņi sanāk lielākie zaudētāji. Un tas ir jautājums, kādas mēs saglabāsim šo te lielo skolu pedagogu algas,” saka Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas viceprezidente un Juglas vidusskolas direktore Aija Melle. Viņa atzīst, ka lielo skolu skolotāji saņems mazāk.
Tomēr līdzšinējā pārstrādāšanās skolotājiem arī par labu nav nākusi. „Ļoti daudziem pedagogiem tarifikācijai viena likme ir 21 stunda un pieļauj tarificēt līdz 40 stundām. Tad mums ļoti daudziem skolotāji strādā līdz šīm te 40 stundām, lai nopelnītu normālu algu. Un mēs to arī tā pieļaujam, ne vairāk kā 40 stundas, bet tā ir zināma izdegšana un tā ir pārslodze pedagogam,” saka Melle.
Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktors Valerjans Vizulis pieļauj, ka viņa vadītajā skolā skolotājiem algas varētu samazināties pat par diviem simtiem eiro. Turklāt 36 stundu darba nedēļas modelis prasīs vairāk kontaktstundu par vienu slodzi nekā līdz šim, tādēļ ministrijas mērķis atslogot skolotājus netikšot izpildīts. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Jēkabpils starpreģionu organizācijas priekšsēdētāja Inga Ermansone uzsver, ka pārslodze būs joprojām: „Atbilstoši 36 stundām, nedaudz pāri, tā būs tā viena algas likme. Oficiāli tiek legalizēta šī situācija, ka viņām būs joprojām jāpārstrādājas, tātad joprojām ir drauds kvalitātei, jo cik ilgi cilvēks var strādāt ar tik lielu slodzi. Viņš kaut kur sāk ekonomēt, un noteikti tas ietekmē arī viņa veselību. Tas nav risinājums.”
Savukārt Valmieras Viestura vidusskolas direktora vietniece Karmena Goba uzsver, atņemt skolotājiem iespēju strādāt vairāk kontaktstundu nozīmē, ka lielajās skolās trūks pedagogu. „Mums ļoti daudziem pedagogiem ir 27 kontaktstundas. Ir pat 32, kam par burtnīcām nemaksā. Tas viens - kur nāks tie pedagogi? Labi, kvalificēti, jo katra skola grib kvalificētus pedagogus. Es, tā rēķinot cauri, jau jaunajam gadam sataisīju stundu sarakstu, un ļoti daudz ir tukšu vietu jāsvītro,” skaidro Goba.
Izglītības ministrijas pārstāve Modra Jansone tikmēr stāsta, ka vietas lielajās skolās varētu aizpildīt jaunie skolotāji. Katru gadu pedagoģijas studijas beidz ap tūkstotis studentu. Turklāt skolās pietrūkšot tikai daži skolotāji. „Varbūt šeit nav vietā ļoti lieli pārspīlējumi. Mēs esam tikušies ar vairākiem lielo skolu direktoriem, kas saka, ka šobrīd uz tūkstoti izglītojamo skolu, kur skolotāji ir strādājuši ar diezgan lielām likmēm, iespējams, vajadzēs četrus, piecus varbūt skolotājus. Dažos gadījumos pat mazāk,” norāda Jansone.
Ministrija arī uzsver, ka alga varētu samazināties tikai mazai daļai skolotāju, kas līdz šim ir saņēmuši vislielākās algas. Tādēļ no darba stundu ierobežojuma ministrija atteikties nevēlas.
