LSM tiešraižu ieraksti

Festivāls LAMPA. Drosmīgs medijs drosmīgai sabiedrībai. Gundars Rēders

LSM tiešraižu ieraksti

Valsts prezidenta Egila Levita runa konferencē «Baltijas ceļš. Turpinājums.»

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna pie Brīvības pieminekļa un tikšanās ar cilvēkiem

Levits uzrunā pie Brīvības pieminekļa uzsver ticību Latvijas valstij

Jaunais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā pie Brīvības pieminekļa akcentēja Brīvības piemineklī iekaltās vērtības – tēvzemei un brīvībai, kā arī uzsvēra ticību Latvijas valstij.

Levita runa Saeimā. Pilns teksts Valsts prezidenta mājaslapā president.lv.

Levita runa pie Brīvības pieminekļa. Pilns teksts Valsts prezidenta mājaslapā president.lv. 

Levits savā uzrunā norādīja, ka Brīvības piemineklī iekaltie vārdi "Tēvzemei un brīvībai" ir vērtības, pēc kā Latvijas tauta vienmēr ir tiekusies. Tās ir vērtības, kas reiz izcīnītas, zaudētas un vēlāk atkal atgūtas. Abus šos vārdus saista saiklis "un", kas uzliek pienākumu gādāt, lai tēvzeme ir brīva.

 

"Tēvzeme ir brīva tad, kad mēs katrs kā atsevišķs cilvēks esam brīvi un visi kopā kā demokrātiska sabiedrība savā tēvzemē varam brīvi lemt par to, kā mēs dzīvosi. No visiem trim šeit piemineklī iekaltajiem vārdiem šis mazais saiklis "un" ir visgrūtāk īstenojams, jo tas uzliek pienākumu sasaistīt, sasiet kopā tēvzemi ar brīvību," sacīja Levits.

Valsts prezidents  atzīmēja: abi šie vārdi –  "tēvzemei un brīvībai" –  ir datīva locījumā, atbild uz jautājumu "kam". Tas mudina uz aktīvu rīcību – pieprasa kaut ko veltīt, darīt tēvzemes un brīvības labā.  

Levits atzīmēja arī, ka Brīvības piemineklis iemieso sevī stāstu par valsts dibinātāju un latviešu tautas valstsgribu, mūsu sapņus par brīvību, gatavību to izcīnīt un nosargāt. Brīvības piemineklis ir bijis Latvijas idejas spēka avots okupācijas laikā, tas bijis atgādinājums par cerību un iespēju Latvijai atkal kļūt brīvai.

Prezidents norādīja, ka pirms 30 gadiem ap Brīvības pieminekli apvijās cilvēku ķēde, kad igauņi, latvieši, lietuvieši, sadevušies rokās Baltijas ceļā, visai pasaulei pavēstīja savu gribu atjaunot savu valstu neatkarību. Brīvības piemineklis nes mūsu tautas valstsgribas vēstījumu šodienai un nākotnei.

"Es ticu Latvijai kā tiesiskai un taisnīgai valstij, kur cieņā ir solidaritāte un gatavība palīdzēt cits citam.

Es ticu Latvijai kā labklājīgai valstij, kur katram ir pieejama kopējā labuma daļa gan materiālā, gan garīgā, gan sociālā nozīmē. Mēs visi kopā spējam tādu Latviju veidot.

Es ticu Latvijai kā modernai Eiropas valstij ziemeļos, mūsu zinātnieku un uzņēmēju spējai konkurēt pasaules līmenī, mūsu mākslinieku spējai dot pasaulei jaunas, negaidītas atziņas. Es ticu Latvijai, kurā mēs ikkatrs - tik atšķirīgais un neatkārtojamais, mēs gan latvieši, gan mazākumtautību pārstāvji, mēs – Latvijas tauta, stipri savā valstsgribā, spējam veidot savu valsti kā mājas katram no mums," sacīja Valsts prezidents.

Jaunais Valsts prezidents pēc uzrunas devās pie Brīvības laukumā sanākušajiem cilvēkiem, kuri apsveica Levitu un vēlēja spēku un izturību jaunajā amatā. Levits pateicās par izteikto atbalstu, vienlaikus atzīstot – prezidents viens neko nevar izdarīt – ir nepieciešama katra līdzdalība un iesaiste, lai Latvija straujāk virzītos uz priekšu.

 Politikas vērotāji norādīja, ka no starptautiskās vides nākušajam intelektuālim Egilam Levitam nebūs viegli piepildīt paša solīto – būt par visas tautas prezidentu, un šis jaunievedums – inaugurācijas dienā tikties ar iedzīvotājiem – varētu būt pirmais solis ceļā uz to.   

Prezidenta runa pie Brīvības pieminekļa atšķīrās no tās, kas no rīta jau bija izskanējusi Saeimā. Levits mazāk pieminēja nejēdzības, kas turpmākajos gados jālabo, bet uzsvēra piemineklī iegravēto vārdu “Tēvzemei un brīvībai” nozīmi un apliecināja ticību Latvijai kā taisnīgai un labklājīgai valstij. 

Tikmēr prezidenta kundze Andra Levita atzina, ka pie Brīvības pieminekļa bija emocionālākais brīdis šodien, “pie Brīvības pieminekļa, brīvība dabā, kad skan Latvijas himna – tas ir emocionāli”.

Savukārt Levits atzina, ka, tiekoties ar cilvēkiem, viņam ir pacilātas sajūtas.

“Es esmu optimists, vienmēr esmu bijis, un man šķiet, ka šeit ir tāds zināms jauns iesākums un ka enerģija pietiks visiem četriem gadiem, bet tas jau nav tikai mans uzdevums, tas ir mūsu visu uzdevums kopā – mēģināt, lai Latvija šajā laikā straujāk virzītos uz priekšu, pārvarētu visas tās nebūšanas, kas ir bijušas līdz šim un iesoļotu moderno valstu saimē”.

KONTEKSTS:

Saeima 29. maijā Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi. Par Levitu nobalsoja 61 deputāts. Pirmdien, 8. jūlijā, Levits Saeimā nodeva svinīgo solījumu un stājās Latvijas Valsts prezidenta amatā. Vēlāk pie Brīvības pieminekļa sekoja Valsts prezidenta uzruna, kas ir jauna tradīcija inaugurācijas dienā.  

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti