Aizsardzībai paredzētos līdzekļus plānots kāpināt no līdzšinējiem 2,35% līdz 2,5%  no iekšzemes kopprodukta. Bet iekšlietu sistēmas stiprināšanai vajadzīgs vēl lielāks finansējuma pieaugums, prezidents informēja pēc sestdien, 26. februārī, sasauktās Nacionālās drošības padomes sēdes.

“Es gribētu uzsvērt to, ka Latvija ir drošībā. Es jau teicu – Latviju sargā NATO 5. pants,” līdzīgi kā iepriekš atkārtoti pauda Levits.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvija atrodas Krievijas hibrīduzbrukuma fokusā, tostarp Krievijai izplatot savu naratīvu. Tas pēdējā laikā esot pastiprinājies.

Prezidents arī vērsa uzmanību uz to, ka ir manāmi Krievijas agresīvā kara atbalstītāji. “Es gribētu norādīt uz mūsu Krimināllikuma 77. pantu, kas paredz sodu par publisku aicinājumu uz agresīvu karu. Šis ir agresīvs karš. Un mūsu tiesībsargājošās iestādes, protams, raugās, lai šādi aicinājumi netiktu izteikti. Vienlaicīgi man jāsaka, ka mēs redzam arī to, ka tagad izgaismojas tie spēki, – tie cilvēki, kuri mūsu sabiedrībā vairāk, kā saka, stāv nedemokrātisko spēku pusē –, un tas ir labi. Kad tie izgaismojas, mēs viņus piefiksējam,” sacīja Levits.

Video no Valsts prezidenta Egila Levita preses konferences 26. februārī:

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Ukrainai, kas sīvi pretojas iebrucējiem. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krievijas rīcību, pret Putina režīmu tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.