Viņš norādīja, ka piedāvājums uzņemt 20 000 ir “pseidorisinājums”, jo atstāj neatbildētu jautājumu, kas notiks ar vēl miljonu bēgļu, kas paliek ārpus kvotas.
Viņaprāt, Latvijai un arī nākamajam Latvijas prezidentam būtu aktīvi jāiesaistās ES politikas veidošanā, lai atrastu efektīvu patvēruma meklētāju problēmas risinājumu; ES jāveido tāda ārpolitika, lai cilvēkiem nebūtu jābēg no savām valstīm.
Bēgļu kvotas nav efektīvas, bet Latvijai ir nevis jāsaka, ka pie mums bēgļus izmitināt nevajag, bet jāpiedāvā citi risinājumi, norādīja Levits.
Arī Latvijas Reģionu apvienības izvirzītais prezidenta amata kandidāts, apvienības līderis Mārtiņš Bondars atzina, ka ES jāsāk risināt problēmas cēloņi, nevis tikai jācīnās ar sekām.
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības nosauktais prezidenta amata kandidāts, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis norādīja, ka bēgļu kvotas ir tikai piedāvājums, diskusija par to turpinās, un ES arī meklē citus risinājumus, piemēram, plānota militārā misija, lai identificētu un iznīcinātu kuģus, kurus cilvēku kontrabandisti var izmantot bēgļu nogādāšanai pāri Vidusjūrai uz Eiropu.
Jautājums par tā dēvētajām bēgļu kvotām aktualizēts pēc lielā bēgļu pieplūduma Itālijā no militāro konfliktu plosītās Āfrikas. Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši.
Eiropas Komisija rosinājusi divos gados uzņemt 20 tūkstošus bēgļu un izmitināt viņus visā Eiropā, izņemot Lielbritāniju, Īriju un Dāniju, kas var pašas izvēlēties, vai uzņemt bēgļus. Latvijai būtu jāuzņem aptuveni 220 bēgļi, kuri jau ieguvuši šādu statusu, bet ES vēl nav iebraukuši, kā arī vēl 1,2% no tiem bēgļiem, kas jau ieradušies Eiropā.
Latvijas oficiāla nostāja ir pret bēgļu kvotām, un koalīcijas lēmums iebilst pret bēgļu kvotām pieņemts, ņemot vērā Nacionālās apvienības kategoriski noraidošu nostāju.
