Lems par Rīgas pils muzeju tālāko likteni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Teju divus mēnešus pēc Rīgas pils ugunsgrēka izdegušais jumts beidzot gandrīz pilnībā pārklāts ar pagaidu segumu, kas aiztur lietu un nesaplīst pie lielāka vēja vai kaiju knābieniem. Aizvadītās nakts spēcīgās lietavas Rīgas pils muzeji pārmaiņas pēc pārcietuši bez jauniem ūdens postījumiem, taču joprojām ir neziņā par savu tālāko likteni. Lielāka skaidrība par to varētu būt pirmdien, kad Kultūras ministrijā plānota visu atbildīgo sanāksme.

Ieilgušais darbs pie Rīgas pils pārsegšanas ar pagaidu jumtu šodien beidzot varētu noslēgties. Būvnieki apgalvo, ka jumts jau pabeigts pilnībā, bet pilī esošo muzeju darbinieki stāsta, ka pēdējie darbi garāmgājēju acīm slēptajā pagalma pusē tomēr vēl turpinās. Atsevišķās vietās būvnieki vēl šorīt lējuši nost plēvēs sakrājušos ūdeni, tomēr šoreiz muzeju telpas tas nav apskādējis. Iepriekš lietū visvairāk cietušā Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš stāsta, ka jūlija vidus lietavas bijusi mācība gan būvniekiem, gan pašam muzejam:

„Trešajā stāvā virs grīdām mēs esam uztaisījuši plēvju sistēmas, lai ūdens neietu tālāk uz Rakstniecības muzeju. Jo mums tās telpas ir tukšas, mēs tās esam pametuši.”

Pils rekonstrukcijas projekta direktors Didzis Putniņš no pilnsabiedrības „SBRE” stāsta, ka līdz piektdienai būvnieki paguvuši uzstādīt visas pagaidu jumta konstrukcijas un pa brīvdienām turpinājusies pārsegumu vilkšana. Tiesa gan, ar šo jumtu būs līdzēts tikai pret rudens lietavām, bet tā nomaiņa pret pastāvīgu segumu, visticamāk, ievilksies arī ziemā.

„Visticamāk, darbs turpināsies arī ziemā, kas īsti labi nav, bet tā nu tas ir un to var izdarīt. Tas īsti nav atkarīgs no mums, bet no „Valsts nekustamajiem īpašumiem”, cik ātri viņi beigs sarunu procedūru ar projektētājiem un noslēgs līgumu, un cik ātri projektētāji pārprojektēs un saskaņos. Jo bez saskaņota un pārprojektēta projekta mēs to nemaz nevaram darīt. Mēs labprāt sāktu kaut vai rīt, bet tas vienkārši nav iespējams,” atzīst Putniņš.

Tikmēr muzeju darbinieki joprojām ir neziņā, vai arī turpmāk varēs palikt Rīgas pilī. Kaut arī blakus notiek remonts, uz citām telpām pārcelties muzejnieki kategoriski negrib. Kā norāda Rakstniecības un mūzikas muzeja galvenā krājuma glabātāja Anna Egliena, pirmkārt, Rīgā nav gatavu telpu, kur muzeju krājums būtu drošībā, un, otrkārt, ir stipras bažas, ka tad muzeju sapnis par jaunu krātuvju izveidi Pulka ielā būs izsapņots.

Man ir iekšēja pārliecība, ka tagad, kamēr mēs esam pils problēma, ar mums noņemas pa labi un pa kreisi. Bet, kad ieguldīs lielu naudu tā sauktajā pagaidu variantā un dabūs mūs no pils laukā, mēs kā savas ausis neredzēsim jaunas krātuves,” bažījas Egliena.

Tomēr„Valsts nekustamie īpašumi”, kā stāsta Egliena, jau sagatavojuši iespējamos pārcelšanās variantus un veikuši aprēķinus. Muzeja ekspertes ieskatā pārcelšanās pašlaik būtu pilnīgi neracionāla, jo jaunu telpu pielāgošana varētu izmaksāt vairāk nekā miljonu, bet Rīgas pils sakārtošana - vien nepilnus 300 tūkstošus latu:

„Noapaļojot 300 tūkstoši pret skaitli ar sešām nullēm ir milzīga starpība. Un jebkurā gadījumā apkure šogad ir jāatjauno un jumti jāsakārto, jo to māju [Lāčplēša ielā] viņi līdz septembrim, oktobrim sakārtot nevar, un ziemā mēs pārcelties nedrīkstam. Ja iekšā ir +20 grādu un ārā -20, tas ir kaitīgi materiālam.”

Par Rīgas pils muzeju tālāko likteni pirmdien kopā ar „Valsts nekustamajiem īpašumiem” spriedīs sanāksmē Kultūras ministrijā.

(Fotogrāfēts sestdien, 10. augustā, autore - Dace Grāmatiņa)

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti