Šoreiz gan tas esot lavandīns, ko izmanto kosmētikā un visbiežāk audzē tieši Francijā.
“Tā ir vieta, kur mans onkulis ir nācis vēl kā mazs puika mieloties ar ķiršiem,” stāsta jaunā mājas saimniece Zane Gusta. Padomju laikā slēgta teritorija pie jūras.
“Viņš raksturoja šo māju tā, ka trīsdesmitajos gados zvejniekiem un amatniekiem iedalīja 6 hektārus pie jūras. Šis ir bijis zvejniekam, savukārt viņa tēvam - pāris kilometru tālāk, kurš bija kalējs,” stāsta Gusta.
Zane izrāda zvejnieku māju, kas celta 1936. gadā, kur redzami neskaitāmi slāņi ar dažādu laiku tapetēm un ķirmju pēdām, bet līdzās atrodas sens koka šķūnis.
“Stallis un te bija piebūve, kā siena šķūnis. Vēl te ir vecais zvejnieka šķūnis, ko saglabāsim autentisku. Tā būs dzīves baudīšanas vieta,” saka Zane Gusta.
Ilgas par dzīvi pie jūras, kur iestādīt lavandas, Zane ir tagad īstenojusi, jo ar šo pusi saistītas arī bērnības atmiņas. Pie vecā zvejnieku šķūņa ir iestādīts pirmais lavandu lauks ar 2000 stādiem. Zane gan precizē, kas tas ir lavandīns.
„Esam sastādījuši atšķirībā no Mārsilu saimniecības lavandīnu. Lavandīns atšķiras no lavandas ar to, ka tas ir lavandas hibrīds, satur vairāk ēterisko eļļu, izmantojams kosmētikā, ir izturīgāks, lielāks, bet nav ārstniecisks, nav viņam tas nomierinošais efekts,” skaidro Zane Gusta.
“Mēs bieži vien tiekam maldināti, kad pērkam veikalos veļas pulverus utt. ar lavandas ēterisko eļļu, bet tā kā lavandas eļļu var iegūt mazos daudzumos, tad biežāk izmanto lavandīnu. Visvairāk to kultivē Francijā, bet lavandu audzē Horvātijā, es to skaidroju ar to, ka tur ir lētāks darba spēks, bet Francijā to izmanto, kā piedevu, kā smaržu līdzekli,” klāsta saimniece.
Lavandīns, visticamāk, tiks izmantots ziepju ražošanai, ko Zane Gusta iecerējusi radīt kopā ar kādu dabisko ziepju ražotāju.
Tā būtu vēl viena pievienotā vērtība zvejnieku sētai, kas kļūst par lavandas māju pie jūras un kalpos dabas un lauku tūrismam.
“Lavandas un lavandīnu audzēšana ir pacietības treniņš. Es cerēju, ka būs pirmie ziediņi, bet nav. Ir labi ieauguši, un esmu tikai vienu reizi ravējusi. Jūras smiltīs nezāles neaug, būs mazāk darbs jāiegulda,” saka Zane.
Kādu laiku šis īpašums piederējis Zviedrijā dzīvojošam latvietim, kurš jau deviņdesmitajos gados saredzēja šīs vietas potenciālu tūrismam, tāpēc zvejnieka sētā vēl var redzēt koka nelielus brīvdienu namiņus, kas celti pēc zviedru tradīcijām.
Tagad īpašums nonācis Zanes Gustas ģimenes rokās un ar lielu rūpību tiek sakārtots.
Zanei ir kāds īpašs stāsts par liepu, kas aug uz robežas starp diviem zemes īpašumiem – Aurām un Smiltniekiem.
“Septiņu žuburu liepa, apkārtmērs 6 metri, bet senās zvejnieku mājās liepas stādīja, jo liepu dzinumus izmantoja tīklu siešanā. Skat, kāda te ir aura. Es šo vietu izgaismošu, te būs mana svētnīca, kur nākšu smelties spēku,” stāsta Zane.
Lavandīnu stādījumi atrodas tikai dažu desmitu metru attālumā no jūras, līdzās klusajai Saraiķu pludmalei. Izrādās tieši šeit esot labākus bušu ķeršanas vietas, tā iespējams pagarināt tūrisma sezonu.
