Raivis Dzintars izteica gandarījumu, ka izdevies precizēt formulējumu, ļaujot mūziku klausīties cilvēkiem ārpus ģimenes loka.
„Kultūras ministrijas pārstāvji ir pārliecināti, ka jaunais publiskā izpildījuma definējums sašaurinās to gadījumu skaitu, kad atlīdzība būtu prasāma, izslēdzot absurdus gadījumus, piemēram, birojos, kuros mūzika vai radio skan nevis ar komerciālu nolūku vai mērķi, orientētu uz klientiem, tātad tur atlīdzība jāmaksā nebūs,” norāda Dzintars.
Šodien pieņemtais likums nosaka, ka publiskais izpildījums ir aizsargāto objektu izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.
Likumā noteikts, ka publisks izpildījums ir "darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem".
Likums arī nosaka autoratlīdzības tarifu iekasēšanu par autordarbu izpildījumu situācijās, kur tiek gūts "tiešs komerciāls labums".
Vienlaikus šodien pieņemtais likums nosaka atlīdzību par autordarbu izpildīšanu, arī balstoties uz citiem ekonomiski pamatotiem objektīviem, tostarp netieša komerciāla vai nemantiska labuma, kritērijiem, kuri ir pietiekami skaidri un kuru piemērošana nav saistīta ar nesamērīgu autortiesību kolektīvo pārvaldīšanas organizāciju administratīvo nastu. Iecerēts, ka 66.prim pants, kurš attieksies uz autoratlīdzības tarifu iekasēšanu, stāsies spēkā no 2014.gada 1.janvāra.
