"Mūsuprāt, pozitīvi ir tas, ka vairs nu jau daudzus gadus nevar pamatskolu un arī vidusskolu pabeigt skolēni, kam ir daudz nesekmīgu atzīmju atestātā. Tas, manuprāt, arī kopš iepriekšējo gadu pētījumiem ir viens no iemesliem, kāpēc tā līkne ir aizgājusi uz augšu," secina Astra Orlovska, Rīgas 93.vidusskolas direktora vietniece
Apziņa, ka ar sliktiem rezultātiem skolu nepabeigt, pašiem skolēniem ir motivācija mācīties cītīgāk. Pamatskolēnu zināšanas varētu augt vēl jūtamāk, ja skolām nebūtu jāzīlē, kādas pēkšņas pārmaiņas tās var piemeklēt, saka Orlovska:
"Standarti nemainās katru gadu, bet tas laika posms, kurā darbojas standarti, ir pārāk īss, lai līdz galam saprastu, kā tad ir pareizāk, ar kādu metodiku strādāt. Tad, kad mēs zināsim, ko no mums gribēs, mēs varēsim arī iet uz rezultātu."
Ir izdevies samazināt to skolēnu skaitu, kuru zināšanu līmenis vērtējams kā ļoti zems, taču novārtā palikuši izcilnieki. Skolotāji atzīst, vairāk uzmanības saņem tie, kam iet grūti, nevis gudrie skolēni. Valsts to plāno risināt gan ar pašu, gan Eiropas līdzekļiem.
"Ne tikai konkursi, olimpiādes, bet arī varbūt individuāla pieeja, nometnes, daudzas, es ceru, netradicionālas formas, kuras līdz šim ir mazāk atbalstītas no valsts puses, vairāk to ir atbalstījušas augstskolas vai individuāli interesenti," rosina IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
Lai samazinātu plaisu starp pilsētu un lauku skolām, ministrija rūpīgi analizēs, kā šo problēmu īsā laikā veiksmīgi risinājusi Igaunija un ko cenšas darīt Somija, lai apturētu savu rezultātu lejupslīdi. Valsts arī turpinās iestāties par stiprām un konkurētspējīgām vidusskolām. Par tādām nevarot uzskatīt lauku skolas, kur vidusskolas klasēs ir pa četriem – pieciem skolēniem. Interesants ir skaidrojums, kādēļ meitenes uzrāda labākas zināšanas nekā zēni: izrādās mācību saturs – grāmatas, attēli, piemēri un teksti - ir vairāk tendēti uz meitenēm.
"Teksti ir mazāk par mašīnām par tehniku, vairāk par sadzīvi un iepirkšanos. Tās ir tās nianses, kur jau ir šobrīd vairāki pētījumi. Ar mācību grāmatu autoriem par to tiek diskutēts un par to tiek ļoti, ļoti daudz runāts. Tai skaitā par lasītprasmi. Lasītprasmes teksti – pamatā pasakas – atspoguļo ne tik daudz to, kas ir mūsdienās interesējoši specifiski zēniem," skaidro Papule.
Toties skolotāja Orlovska novērojusi – meitenes vairāk lasa! Lasītprasme un spēja analizēt tekstu ir cieši saistīta ar spēju izprast matemātiku un dabaszinības.
