"Latvijas dzelzceļš" jau vairākus gadus dažādās kampaņās uzsver, ka pie dzelzceļa sliedēm ir jābūt uzmanīgam, īpaši aicinot neklausīties mūziku gar sliedēm, jo tad vilcienu var pamanīt jau par vēlu. Nesen ziņu portāla TvNet krievu versijā ievietots video, kurā redzams uz perona malas sēdošs jaunietis ar austiņām ausīs, vicinādams kājas uz sliežu pusi. Vilciena vadītājam nācās uzsākt ārkārtas bremzēšanu, lai jaunieti vilciens neaizķertu. Tikai pēdējā brīdī puisis vilcienu pamanīja un piecēlās. Šādi gadījumi nav retums. Šogad jau gandrīz 50 reizes vilcienu vadītājiem nācies pielietot ārkārtas bremzēšanu, lai izvairītos no negadījumiem. Tomēr vilcienu pieturās redzams, ka austiņu klausīšanās joprojām ir populārs laika kavēklis. To parasti dara jaunieši.
''Es neredzu īsti problēmas ar to. Es skatos apkārt jebkurā gadījumā, un viņas nav tik skaļas, lai nedzirdētu kaut ko. Man liekas, ka ir diezgan droši uz perona.'' - Ervīns atzīst, ka arī brīžos, kad zina, tūlīt jānāk vilcienam, viņš mūziku turpina klausīties. Tāpat dara arī Andrejs:
''Tā ir katra cilvēka personīgā atbildība par to, kā viņš tās austiņas lieto, cik skaļi viņš mūziku klausās un vai viņš ir pietiekoši vērīgs, atrodoties uz ielas un staigājot. Piemēram, manā gadījumā mūzika netiek klausīta skaļi, austiņas netraucē. Tad, kad šķērso sliedes', 100 punkti ir jāskatās, vai nenāk vilciens.''
Šogad uz sliedēm bojā gājuši 10 cilvēki. Tas ir nedaudz mazāk nekā pērn, kad līdz augustam gāja bojā 13 cilvēki. Pēdējos gados ierasts, ka gada laikā vilciens nobrauc aptuveni 20 cilvēkus.
Kā stāsta „Latvijas dzelzceļa” galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners, visbiežāk vainīga ir cilvēka neuzmanība. Katru gadu ir arī pa gadījumam, kad vainīgas ir austiņas:
''Principā katra situācija jau ir ar kaut ko unikāla. Manuprāt, viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēka paša neuzmanība. Vilciens jau nekad speciāli virsū nebrauc tam cilvēkam. Tieši otrādi. Mēs katru gadu kaut kur 60 – 70, vai pagājušogad pat 90 gadījumos esam novērsuši [negadījumu], pielietojot pēkšņo bremzēšanu, ir izdevies izvairīties no uzbraukšanas virsū.''
Zvaners uzsver, ka cerēt uz to, ka vilciens paspēs apstāties pirms cilvēka, ir kā loterija. Vilciena apstāšanās ceļš ir garš, turklāt tas ir atkarīgs no sastāva svara un ātruma, ar kādu vilciens brauc. „Latvijas dzelzceļa” pārstāvis atgādina, ka sliedes ir paaugstinātas bīstamības zona, un apkārtējos trokšņus izolējošās mūzikas austiņas ir viens no galvenajiem neuzmanības cēloņiem.
''Mums cilvēku, kas staigā austiņās, degunu iedūruši telefonā, ir pilnas ielas. Tā ir pēdējā laika slimība, ja tā var teikt,'' secina Zvaners.
Kā stāsta Zvaners, Rīgas stacijā „Latvijas dzelzceļš” algo apsargus, kas arī aizrāda par austiņu klausīšanos pie sliedēm, tomēr katram apsargu klāt nepielikt. Galvenais gājējiem ir būt modriem un dzelzceļu šķērsot tikai drošās, tam paredzētās vietās, pirms tam pārliecinoties, vai netuvojas vilciens.
