Centra mērķi primāri ir NATO dienaskārtības jautājumi, savukārt izdevumus par ekspertu piesaistīšanu Latvijai būs jāsedz no savas kabatas. Izņēmums būs NATO dalībvalstu deleģētie eksperti. Tomēr jomas speciālisti uzsver – Latvijai no šī projekta vajadzētu būt vērtīgākiem ieguvumiem, salīdzinot ar izdevumiem. Būtībā šeit pētīs to, kā strādāt ar cilvēku prātiem, lai sasniegtu noteiktus NATO mērķus, īpašu akcentu liekot uz jaunākajām tehnoloģijām un šobrīd tik aktuālo saziņu sociālajos tīklos.
Latvijai tā varētu būtu iespēja saprast, kā darbojas “maigā vara” un kā mazināt tās ietekmi.
Dažādas specializācijas izcilības centri darbojas divdesmit NATO valstīs. Arī Lietuvā un Igaunijā, kur pētniecībai izvēlēti šobrīd aktuālie enerģētiskās un kiberdrošības jautājumi.
„Ir saprotams, ka modernā, 21.gadsimta aizsardzība vairs nav tikai tanki, lidmašīnas un karakuģi, tā ir arī kibertelpa, arī enerģētika, un tā ir arī, patiesību sakot, informācijas telpa. Un daudzas lietas vienā otrā retorikā sāk atgādināt ne pārāk labus piemērus no aukstā kara laikiem. Ņemsim vērā to, ka zem citiem nosaukumiem gan, pasaules valstīs, kas ir ārpus NATO, tādas vai cita veida informatīvās aizsardzības un uzbrukuma struktūras arī pastāv,” saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Latvija par savu jomu izvēlējusies stratēģisko komunikāciju, kas balstās uz publisko diplomātiju, sabiedriskajām attiecībām, militāri publiskajām attiecībām, kā arī informācijas un psiholoģiskajām operācijām.
„Ir nepieciešams saprast, kādā veidā jaunās tehnoloģijas strādā, kādā veidā šīs te jaunās tehnoloģijas var tikt izmantotas alianses politisko un operacionālo uzdevumu veikšanai. Līdz šim šādas pieredzes nav pārāk daudz: kādā veidā izmantot sociālos tīklus, kādā veidā izmantot mobilos sakarus, mobilos telefonus,” centra mērķus skaidro tā šonedēļ apstiprinātais vadītājs Jānis Kārkliņš.
Pirms pāris gadiem NATO samitā tika spriests, ka alianses sekmes stratēģiskajā komunikācijā būtu jāuzlabo. Un šis bija viens no vairākiem apsvērumiem, Latvijai piesakot savu ideju NATO. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks saka: „Mūsu gadījumā sakrita maigās varas un informācijas telpas drošības jautājumi nacionālajā vidē ar lielākiem izaicinājumiem NATO iekšējā vidē saistībā ar starptautiskām operācijām. Mēs parādījāmies īstajā vietā un īstajā laikā ar šo piedāvājumu.”
Šis ir patiešām ambiciozs projekts, jo Latvijā Izcilības centra vajadzībām atbilstošu ekspertu trūkst, un to neviens pat neslēpj. Pat NATO līmenī šādu cilvēku ir maz.
Lai veidotu īpašās zināšanas, Latvija grib algot gan vietējos, gan ārvalstu ekspertus. Vēlāk tiem pievienotos NATO dalībvalstu deleģēti un apmaksāti eksperti. „Te tik tiešām būtu jāliek kopā prāti no visdažādākajām zinātņu nozarēm. Te būtu vajadzīgi gan informācijas speciālisti, te būtu vajadzīgi moderno tehnoloģiju speciālisti, psihologi, iespējams pat cilvēki, kas spēj iedziļināties dziļi cilvēku prātos, iespējams, arī psihoanalītiķi. Bet tas risks ir, ka varētu tikt izvēlēti ļoti šaura profila cilvēki, kas iespējams, varētu to savu sfēru arī labi attīstīt, bet tas plašais skatījums uz to stratēģisko komunikāciju tā arī nepiepildītos,” norāda Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.
Labāko prātu meklēšana šobrīd jau notiek gan Eiropā, gan ASV, uzrunātas akadēmiskās iestādes. To zināšanas būtu nozīmīgas centra darba uzsākšanai.
Savukārt datu apkopošanai piesaistīs studentus tepat no Latvijas. Paveikto Izcilības centrs apkopos praktiskos ieteikumos un apmācību programmās NATO dalībvalstīm. „Rezultāts varētu būt eventuāli prasmīgāka stratēģiskā komunikācija un varbūt arī nedaudz lielāki panākumi Latvijas valdībai, komunicējot savu stāstu visiem Latvijas iedzīvotājiem,” saka LU docents Toms Rostoks.
Jau tagad iespējams nosaukt vairākus virzienus, kur vēl tikai topošā izcilības centra ieteikumi būtu lieti noderējuši. Tostarp, lai Latvija varētu izprast un mazināt Krievijas maigās varas tvērienu.
„Būtu ļoti lieti noderējis, palīdzot Latvijai un Eiropas Savienībai novērtēt to, kas notiek Ukrainā. Otrs – nevis lai mēs iedomātos, ka mums ir zināšanas par Centrālāziju, bet arī šo stratēģisko pieeju Centrālāzijai būtu attīstījuši jau krietni vien iepriekš. Un šāds centrs noteikti palīdzētu mūsu attiecībās ar Krieviju, lai saprastu, lai prognozētu un arī piedāvātu tādas politikas, kas varētu mazināt Krievijas maigās varas ietekmes Latvijā,” norāda Ozoliņa.
Igaunijas centrs Kiberdrošības jautājumos jau guvis atzīstamus panākumus. Un šeit liela loma bijusi valsts vadībai, kas vienmēr uzsvērusi tā izcilību. Tiesa gan, Igaunijā neformāli tiek runāts par to, ka šīs valsts saņemtais labums no jaunās NATO struktūras ir mazāks, nekā viņi bija cerējuši.
NATO Izcilības centrā kiberdrošības jautājumos Igaunijā strādā arī eksperts no Latvijas, un mūsu valstij šī līdzdalība izmaksā 24 tūkstošus eiro gadā. Tikpat liela ir Latvijas līdzdalības maksa Lietuvā izveidotajā NATO Izcilības centrā, bet šeit neviens eksperts no Latvijas nestrādā.
