2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% piedzima ģimenēs, kas bija oficiāli reģistrējušas laulību. Pirms 10 gadiem laulībā piedzima 10 435 bērni jeb 55,4%.
Sievietēm ar augstāko izglītību pērn laulībā piedzima 74,5% bērnu, bet sievietēm ar pamatizglītību vai zemāku – 31,3%.
Vislielākais laulībā dzimušo bērnu īpatsvars pērn bija Rīgā – 69,8%. Pierīgā reģistrētā laulībā piedzima 66,2% bērnu, Latgalē – 63,4%, Zemgalē – 55,4%, Kurzemē – 52,5%, vismazāk Vidzemē – 48,4%.
2021. gadā 37,5% jaundzimušo bija otrais bērns ģimenē (2011. gadā 35,6%), 17,1% – trešais (11,7%), 4,5% – ceturtais (3,2%). Pieaudzis jaundzimušo skaits sievietēm virs 40 gadu vecuma, pārsvarā tie nav pirmie bērni.
Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi, un 10 gadu laikā tas palielinājies par 1,6 gadiem. Mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, bija 27,8 gadi, un arī šim rādītājam ir tendence pieaugt.
2021. gadā vairāk nekā pusei (52,8%) no jaundzimušo bērnu mātēm bija augstākā izglītība (salīdzinājumam 2016. gadā – 46,1%), 33,2 % – vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība (2016. gadā 34,4%) un 11,5% – pamatizglītība vai zemāka (2016. gadā – 14,1%). Vidējais vecums jaundzimušo mātēm ar augstāko izglītību pērn bija 32 gadi, bet, piedzimstot pirmajam bērnam – 30 gadi (2016. gadā attiecīgi 31,7 un 29,5 gadi). Savukārt sievietēm ar pamatizglītību vai zemāku izglītību vidējais vecums, piedzimstot bērnam, bija 25,9 gadi, piedzimstot pirmajam bērnam – 21,5 gadi (2016. gadā attiecīgi 25,6 un 21,4 gadi).
Skatoties pēc bērna dzimšanas secības, 2021. gadā vairāk nekā puse (55,7%) pirmo un otro bērnu piedzima sievietēm ar augstāko izglītību.
Arī trešie bērni vairāk dzima sievietēm ar augstāko izglītību (49,8%). Ceturtie un nākamie bērni vairāk dzima sievietēm ar vidējo izglītību vai zemāku par vidējo (66,9%).
