Latvijā ļaus medīt zeltainos šakāļus un muflonus

Valdība plāno medījamo sugu sarakstā iekļaut vairākas invazīvas sugas, kuru medības Latvijā līdz šim nebija reglamentētas, piemērām, no jūlija vidus līdz marta vidum atļaus medīt zeltainos šakāļus, kuri esot manīti Latvijā.

Latvijas faunai neraksturīgas un invazīvas sugas, kas jau izplatījušās kaimiņvalstīs un sāk izplatīties arī Latvijā, var nelabvēlīgi ietekmēt ekoloģisko stabilitāti, tāpēc tās jāiekļauj medījamo dzīvnieku sugu sarakstā, lēmuma anotācijā skaidroja Zemkopības ministrija.

Jebkura jauna (invazīva un pat nepietiekami novērtēta introducēta) dzīvnieku suga ietekmē esošās un attiecīgi – ekoloģisko stabilitāti. Vienmēr pastāv risks iegūt vienu sugu, bet zaudēt desmit. Papildus tam jaunas sugas rada arī citus riska faktorus, piemēram, reizē ar jenotsuņiem tika iegūtas ērces (pārnēsā Laima slimību un encefalītu), skaidro ministrija.

„Tās ir sugas, kuras mūsu faunai var nodarīt kādus postījumus, tās nav vēlamas. Piemēram, Amerikas ūdele ir izspiedusi mūsu Eiropas ūdeli, jo tā dabā praktiski vairs nav sastopama Latvijā. Jenotsuns ir pie mums ievazājis encefalītu ar ērcēm un nodara lielu postījumu sīkiem dzīvniekiem un putniem. Tāpat uzsilstot klimatam, sugas no dienvidiem - kā zeltainais šakālis un jenots pamazam virzās uz zimeļiem un lai nepieļautu viņu izplatību Latvijā, labāk jau laicīgi pieņemt mērus,” skaidro Latvijas mednieku asociācijas vadītājs Haralds Barviks.

Mednieku asociācijas izpilddirektors Haralds Barviks: Par invazīvo sugu medībām
00:00 / 00:57
Lejuplādēt

Tāpēc medījamo dzīvnieku sugu sarakstā paredzēts iekļaut Latvijas faunai neraksturīgas vai invazīvas sugas – Amerikas ūdeles, jenotsuņus, dambriežus, muflonus, Sika briežus, jenotus, zeltainos šakāļus un nutrijas.

Strādājot pie šiem papildinājumiem, bija saņemts arī priekšlikums atkal atļaut medīt mērkaziņas, taču pret to iebilda ornitologi, jo pavasarī riesta laikā putnus medīt aizliegts, bet rudenī, kad to varētu darīt, mērkaziņas var sajaukt ar citām aizsargājamām putnu sugām.

Latvijas mednieku asociācija uztur prasību par mērkaziņu atjaunošanu medījamo sugu sarakstā, jo tā dod iespēju attīstīt putnu suņu kinoloģiju valstī, kas esot nulles līmenī šobrīd. Turpretī Latvijas Ornitoloģijas biedrība tam iebilst. Vienošanās šajā noteikumu projektā netika panākta.

„Mērkaziņu labi var atpazīt pavasara riesta laikā pēc raksturīgās skaņas, ko izdod tēviņi lidojot. Bet ņemot vērā, ka pavasarī vairošanās laikā vispār putnu sugas ir aizliegts medīt, iespēja ir medīt rudenī, bet tad ir lielāks risks, ka šo putnu var sajaukt ar aizsargājamām sugām, kas ir līdzīga izmēra un mīt tajos pašos biotopos. Tādēļ piemērojot piesardzības p principu mēs šo sugu neesam iekļāvuši šajos noteikumos,” skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Zemkopības ministrijas Mežu departamenta vadītājs Arvīds Ozols: Par mērkaziņas medībām
00:00 / 00:27
Lejuplādēt

Noteikumi kopumā bez medījamo dzīvnieku sugām nosaka arī medību termiņus, medību norises kārtību, nomedītā dzīvnieka pārvietošanas kārtību, medību šaujamieroču un munīcijas izmantošanas kārtību, kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas un vēl citas norises saistītas ar medībām. Noteikumu projekts vēl tiks skatīts valdībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt