Pasaules panorāma

Pasaules mediji par Emanuela Makrona vizīti Latvijā

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Latvijā dzīvojošie franči sagaida savu prezidentu

Latvijā dzīvojošie francūži ar interesi seko līdzi Makrona vizītei

Ar lielu interesi Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītei Latvijā sekoja arī mūsu valstī dzīvojošie francūži. Arī viņiem šī bija lieliska iespēja ieraudzīt klātienē un satikt savas valsts prezidentu. Un viņi ir lepni, ka šī vizīte parāda – Francijai Latvija ir līdzvērtīgs sarunu partneris.   

Sešus gadus vecais Vivjēns ir dzīvespriecīgs un ašs zēns, tāpēc, gaidot prezidentu Emanuelu Makronu, viņam ir mazliet garlaicīgi. Vivjēns ar tēti Denī Latvijā dzīvo jau četrarpus gadus.

“Viņš ir ievēlēts par savas klases prezidentu, viņam gan ir tikai 6 gadi, tāpēc tas vairāk ir simbolisks amats, bet tādēļ viņam šodien bija iespēja kopā ar citu klašu prezidentiem dziedāt prezidentam Makronam Latvijas un Francijas himnu,”  pastāstīja Denī.

“Viņš protams, nekad nav redzējis Emanuelu Makronu,  mēs mājās skatāmies franču ziņas, un Vivjēns zina, kā prezidents Makrons izskatās, bet principā Francijas prezidents viņam liekas kā supermens vai Mikipele, kas redzēts tikai televīzijā un kuru tagad varēs ieraudzīt klātienē,”  sacīja Denī.

Denī ir žurnālists, kurš pēc vairāku gadu dzīvošanas un strādāšanas Krievijā atrada darbu Latvijā un tagad pasniedz franču valodas privātstundas.  

“Es domāju – ir ļoti svarīgi, ka tik lielas Eiropas valsts prezidents ieradies vizītē. Mēs zinām par saspīlējumu attiecībās ar Krieviju un smago situāciju Baltkrievijā, turklāt ir pagājuši 19 gadi, kopš kāds Francijas prezidents viesojies Latvijā, iepriekš tas bija Žaks Širaks, tāpēc man liekas, ka īpaši svarīgs ir šis brīdis, kad Makrons ir ieradies, tas rāda Eiropas nozīmi, eiropeiskās sabiedrības nozīmi mazai valstij, kas nebūt nav slikts jēdziens,” sprieda Denī.

Uzņēmējs Frederiks Deons Latvijā mīt jau 15 gadus. Atbraucis, kad Francijā pabeidzis biznesa projektu un meklējis vietu jauniem izaicinājumiem.

“Es paņēmu karti un skatījos, kura valsts varētu būt interesanta, un nonācu Latvijā; tā ir Eiropa, te ir laba satiksme, liela pilsēta un daudz ko darīt, lieliska kultūras dzīve, sena vēsture un forši cilvēki,” sacīja Frederiks.

Tagad šeit ir viņa viesnīcu bizness un ģimene, bērni mācās skolā. Kaut gan ziņas viņš skatās tikai franču televīzijas kanālos, internetā seko līdzi prezidenta Makrona vizītei.

“Šī ir lieliska iespēja francūžiem ieraudzīt Latviju. Šī vizīte tiešām parāda, ka Francijai Latvija ir tieši tāda pati valsts kā visas citas, ka tā nav aizmirsta tikai tāpēc, ka ir maza valsts, man tas liekas svarīgi, ka Latvija tiešām ir līdzvērtīgs sarunu partneris,” pauda Frederiks.

Pie Brīvības pieminekļa  Rīgā savu prezidentu sagaidīja arī Žila Verna Rīgas Franču skolas bērni, kuri dziedāja ''Marseljēzu'' un vēlāk arī aprunājās ar prezidentu.

Skatītājos bija arī jau piecus gadus Rīgā dzīvojošais pasniedzējs Nikolā Gavuajs, kurš dienas gaitas speciāli bija sakārtojis tā, lai kaut uz brīdi redzētu savas valsts prezidentu.

Nikolā Rīgas Ekonomikas augstskolā pasniedz matemātikas un ekonomikas zinības. Rīgā viņš dzīvo jau piecus gadus, ir šeit precējies, un šī bija pirmā reize, kad viņš sagaida savas valsts prezidentu savā adopcijas zemē, ka viņš saka.

“Laipni lūgti Rīgā! Bet, ja nopietni, tad gan Latvijai, gan Francijai tas ir liels notikums, jo stiprina saiknes starp abām zemēm. Īpaši tagadējā situācijā, ņemot vērā visu to, kas notiek kaimiņos, Baltkrievijā. Tieši šīs vizītes laiks ir ļoti atbilstošs, tas par kaut ko pasaka,” sacīja pasniedzējs.

Nikolā teica, ka noteikti vēlas redzēt Emanuelu Makronu klātienē ziedu nolikšanas laikā pie Brīvības pieminekļa un viņš ir plānojis sakārtot dienu tā, lai to varētu izdarīt.

“Jā, es tiešam ceru to redzēt. Esmu pat pārcēlis savas nodarbības. Pusdienlaikā ir paredzētas debates Nacionālajā bibliotēkā, diemžēl tās es nevarēšu vērot, bet ir ļoti svarīgi, ka Baltijas valstis kopā ar Franciju pārrunās to, kā cīnīties pret dezinformāciju,” sacīja Gavuajs.

Nikolā atzīstas, ka, esot francūzim, Latvijā viņam sākumā  ir nācies pierast pie jaunas vides, jaunas situācijas un jautājumiem gan par sevi, gan Franciju.

“Vienmēr ir kāda atšķirība starp realitāti un to, ko esam iedomājušies. Bet kopumā jāteic, ka pirmais jautājums, ko man uzdod vienmēr, ir – vai es nāku no Parīzes. Diemžēl nenāku. Bet Eiropā vispār ir ļoti lielas kultūras līdzības un, manuprāt, starp Franciju un Latviju jo īpaši,” Gavuajs.

Viņš arī atzina, ka mācās latviešu valodu.

Un, kā norunāts, atbildīgajā dienā un brīdī Nikolā tiešām bija pie Brīvības pieminekļa – saposies uzvalkā un kopā ar citiem Latvijā dzīvojošajiem frančiem gaida sava prezidenta ierašanos. Un, iespējams, tas ir daudz vienkāršāk, nekā ieraudzīt Makronu vairāk nekā divu miljonu iedzīvotāju lielajā  Parīzē.

Daudziem Latvijas francūžiem tieši dzīve Latvijā devusi iespēju satikt savas valsts prezidentu. Ja Latvijā kādreiz ir iespējams satikt Valsts prezidentu Vecrīgā, kādā pasākumā vai veikalā, Francijā tas nebūtu iespējams. Tur valsts vadītājs gluži fiziski ir daudz attālinātāks no iedzīvotājiem.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti