Latvijā sēklu vākšanu veic īpaši ierīkotos potētu egļu stādījumos – sēklu plantācijās, kur katrs koks ir kāda īpaši augstvērtīga koka dubultnieks. Latgalē šādas egļu plantācijas atrodas Daugavpils, Ilūkstes, Rēzeknes, Kārsavas un arī Viļakas novadā.
Kā atklāj Viļakas novadā esošās “Vecumi” egļu sēklas plantācijas pārzine Anna Āze, pērn “Vecumu” plantācijā novākti 18,5 hektolitri, bet šogad 47 hektolitri egļu čiekuru.
“Viskvalitatīvākās egles Latvijā aug Ziemeļlatgalē. Tieši tāpēc šeit 2003. gadā tika iestādīti pirmie 600 egļu potējumi. Šobrīd tās platība ir 21,5 hektāri, bet tad, kad plantāciju sākām ierīkot, bija tikai 10 hektāri. Pirmās vecākās egles jau sāka ražot 2016. gadā, tad, kad tām bija tikai 13 gadi. Riktīgi laba čiekuru raža bija 2017. gadā un šogad tā ir lielākā raža, kas iegūta no šīs te plantācijas,” stāsta Āze.
“Vecumi” egļu plantācijas pārzine Anna Āze stāsta, ka te augošajām eglēm ir viena unikāla īpatnība – čiekuru garums.
“Viena čiekura garums sasniedz pat 18,2 centimetrus. Tad, kad čiekuru izkaltēju, zvīņas atvērās, un es saskaitīju 311 pilnas sēkliņas. Praktiski, ja ir 4 čiekuri, mēs iegūstam 1000 sēklu, un tās jau ir 1000 jaunas eglītes. Tāpēc ir ļoti svarīgi noraut no koka katru čiekuriņu,” skaidro Āze.
Latgalē lielākajā daļā plantāciju egles vēl ir jaunas, un to vainagi nav lieli.
Sēklu ražas novākšana te uzsākta oktobra beigās un ilgusi līdz decembra beigām.
“Latvijas valsts mežu” “Sēklas un stādi” meža sēklkopības nodaļas vadītājs Latgales reģionā Juris Trimalnieks stāsta, ka sēklas tiek ievāktas no dažādiem meža kokiem, tostarp arī lapu kokiem, tomēr lielākā Latgales bagātība selekcijas ziņā ir egle.
“Kopumā ap 140 hektāri, 12 sēklu ieguves plantācijas, no kurām 85 hektārus veido parastā egle, 48 hektārus - parastā priede, lapegle – 4,2 hektārus, melnalksnis - 3,3 hektārus un arī liepa - 0,6 hektārus. Mums šī te jauno sēklu ieguves plantāciju ierīkošana ir notikusi AS „Latvijas valsts meži” laikā, pēc 2000. gada, un akcents ir likts tieši uz egles sēklu ieguves plantācijām, jo arī vēsturiski tā ir izveidojies, ka Latvijas austrumu reģionā parastā egle ir tikusi ievākta mežaudzēs. Šobrīd mēs jau esam tādā situācijā, kad šīs jaunās sēklu ieguves plantācijas ienāk ražošanā un ir ievāktas pirmās ražas,” stāsta Trimalnieks.
Egles ražošanas spēju lielākoties ietekmē laika apstākļi.
Koks neražo, ja no maija beigām līdz jūlijam, kad saplaukst jaunie dzinumi, ir pārāk auksti vai drēgni laika apstākļi.
Gadoties, ka egles neražo 5 vai pat 10 gadus.
“Šogad līdz decembra vidum mēs esam novākuši 97 hektolitrus egles čiekuru, 102 hektolitrus priedes čiekuru. Šis konkrēti gads ir vairāk bagātīgs priedēm, bet eglēm tā ir tikai starpraža,” stāsta Trimalnieks.
Egles sēklas ievāc ne tikai cilvēki, tās ar nepacietību gaida arī meža iemītnieki.
“Tās ražas ir ļoti gaidītas un ne tik biežas, arī konkurence ir liela. Tie paši dzeņi, dzilnas, krustknābji, vāveres gaida uz to. Jo mēs ātrāk novācam, jo mēs vairāk paspējam dabūt. Protams, ir arī kukaiņu bojājumi un slimības, kad mēs arī zaudējam daļu ražas,” atzīst Trimalnieks.
Valstī kopumā “Latvijas valsts meži” apsaimnieko 65 sēklu plantācijas ar astoņu meža koku sugām.
Tiesa, kā stāsta Latvijas valsts meži struktūrvienības “Sēklas un stādi” sēklu ražošanas nodaļas vadītājs Justs Lūkins, galvenais mērķis ir ne tikai ievākt sēklas, lai varētu audzēt jaunus kociņus šogad, bet arī saglabāt jau apstrādātās sēklas tā saucamajiem neražas gadiem.
Sēklu rezerve paredzēta Latvijas kokaudzētavām kā pamats, lai ik gadu būtu pieejami stādi, ar kuriem atjaunot Latvijas mežus.
“Šajos 20 gados mēs patiešām esam izkopuši tehnoloģiju, sēklas varam glabāt līdz pat 20 gadiem. Saldētavā jābūt īpašiem apstākļiem. Mēs sēklas saražojam, izžāvējam līdz 5,5% mitrumam un tad mēs tās ievietojam saldētavā mīnus 4 grādu temperatūrā. Mums ir jāveido sēklu uzkrājumi.
Pašlaik krājumā ir 5 tonnas priežu sēklu un 4800 kilogrami egļu sēklu, lai tā rezerve būtu10 gadiem,” atklāj Lūkins.
Aizvadīto gadu meža dienesta speciālisti raksturo kā vidēji ražīgu, pērn Latvijā ievākti 500 hektolitri priežu čiekuru un vairāk kā 2000 hektolitri egļu čiekuru. Tie nogādāti uz kaltēm un pēc apstrādes meža koku sēklas nonāks ne tikai “Latvijas valsts mežu”, bet arī privāto meža īpašnieku kokaudzētavās.
