Pirmais izsaukums uz degošo pērno zāli Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) saņemts 13.janvārī.
Kopā kopš gada sākuma Latgalē nācies dzēst jau desmit kūlas ugunsgrēkus.
„Šogad visvairāk deg Daugavpils pilsētā un Ludzas pilsētā. Tik agri mums vēl nedega, viss atkarīgs no dabas apstākļiem, jo uz šo brīdi mums sniega gandrīz nav uz laukiem,” VUGD Latgales reģiona brigādes komandieris Česlavs Šmuksts.
Lielākais līdz šim konstatētais ugunsgrēks izcēlies Daugavpilī, nepilnu kilometru no pilsētas centra, kur kūla degusi divu hektāru platībā. Kā atzīst vietējie iedzīvotāji, neappļautās zāles platības šeit tiek dedzinātas katru gadu. „Kā tikai pavasaris, nepaliek neviena vāla. Pats bīstamākais, ka dzelzceļš blakus, cisternas iet, nedod dievs, kaut kas aizdegsies,” stāsta Daugavpils iedzīvotājs Anatolijs.
VUGD Latgales reģiona brigādes komandieris Česlavs Šmuksts atzīst, ka kūlas ugunsgrēku skaits pēdējos gados nav mazinājies, mainījušies vienīgi dedzinātāju motīvi.
Esot izaugusi jauna dedzinātāju paaudze, kam uguns pielaišana pērnajai zālei ir savdabīgs izklaides veids.
„Pārsvarā Daugavpils ir tāda problēma, ka visu to zāli dedzina bērni,” atklāj ugunsdzēsēju brigādes komandieris. To apstiprina arī daugavpilietis Anatolijs: „Jauni puikas skraida, darīt viņiem nav ko, un aizdedzina. Ko tu viņiem padarīsi? Neko. Tāda ir mūsu jaunatne.”
Par kūlas dedzināšanu paredzēts naudas sods no 280 līdz 700 eiro, taču pieķert vainīgos izdodas samērā reti, jo trūkstot aculiecinieku. Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas inspektore
„Pagājušajā gadā pavisam policijā bija reģistrēti 418 gadījumi un no tiem uzsāktas administratīvās lietvedības 110, un 9 protokoli bija sastādīti personām,” stāsta Kārtības policijas Prevencijas nodaļas inspektore Anastasija Laizāne.
Šogad kūlas ugunsgrēki būtiskus zaudējumus nodarījuši vēl nav, taču pēdējo gadu statistika rāda - pērnās zāles dedzināšana rada nopietnus draudus gan ēkām, gan prasījusi cilvēku upurus. VUGD norāda, ka vecākiem būtu jāuzņemas lielāka atbildība par bērnu izglītošanu, izskaidrojot, kādām briesmām viņi pakļauj sevi un apkārtējos.
