Skatoties statistiku, redzams – aizvadītajā gadā ievērojami audzis reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits. Pērn Latgalē reģistrēti 860, kas ir par 300 vairāk nekā 2018. gadā. Melnās statistikas augšgalā ir Daugavpils pilsēta, kur izdega aptuveni 278 hektāri zemes. Tai seko Daugavpils novads un Rēzeknes novads.
Arī šogad ugunsdzēsējiem darba intensitāte ir liela, cīnoties ar pērnās zāles dedzinātājiem.
„Vidēji tagad nedēļas griezumā – katru dienu 14-15 kūlas ugunsgrēki.
Lielākais bija Daugavpilī, kur dega 20 hektāru platībā,” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales reģiona komandiera vietnieks Dmitrijs Karpovs.
Cilvēki ir neapdomīgi, un, ja laika apstākļi ļauj un ir ko dedzināt, dedzina. Dažiem tas ir veids, kā apsaimniekot savu teritoriju, citi dedzina ļaunprātīgi.
Visvairāk deg tieši nesakoptās zemju teritorijas.
„Īpaši vairāk piepilsētas rajons deg, pie vasarnīcām Kalkūnes pagastā. Tās vietas nav appļautas,” apliecina Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts.
Daugavpils novadā cenšas uzraudzīt nesakoptās teritorijas. Darbu ar zemju īpašniekiem iespēju robežās veic pagastu pārvaldnieki.
Ja zeme netiek apsaimniekota, tiek piemērots arī lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. Tomēr arī tas nepalīdz, saka pašvaldības izpilddirektores vietnieks.
Par kūlas dedzināšanu fiziskai personai piemēro naudas sodu no 280 līdz 700 eiro, savukārt par savas zemes nesakārtošanu, nenovēršot kūlas degšanu, pienākas sods, sākot no 30 eiro.
„Pagājušajā gadā bija 49 kūlas reidi un uzlikti 39 administratīvie sodi. Šogad, pagājušajā nedēļā, arī jau organizēti, ir uzsāktas administratīvās lietas, pagaidām meklējam īpašniekus. Pieprasīta informācija no Lauku atbalsta dienesta, vai iepriekšējā gadā zāle bija nopļauta vai nebija, tad skatīsimies, kad saņemsim to informāciju,” stāsta Karpovs.
Glābēji secina, ka arī tur, kur zāle ir bijusi nopļauta, tiek dedzināta kūla.
Taču pieķert pašu dedzinātāju aiz rokas un pierādīt viņa vainu ir ļoti sarežģīti. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē pērn sāktas vairāk nekā 330 administratīvās lietvedības par kūlas dedzināšanu, izrakstīti 22 administratīvo pārkāpumu protokoli, piemērojot soda sankcijas.
Arī Daugavpils pilsētas pašvaldības policijai nevienu vainīgo saukt pie atbildības neizdevās, lai gan pilsētā kūlas ugunsgrēku pērn bija 268.
„Ir bijušas uzsāktas trīs lietvedības, kurā bija iesaistītas nepilngadīgas personas, bet diemžēl šajos gadījumos netika pierādīta šo personu vaina,” stāsta Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas vecākais inspektors Andris Dunskis.
Pērn kūlas ugunsgrēkos kopumā cieta 11 cilvēki un nodega 130 ēkas. Šis skaitlis ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzsver, ka problēmas risināšanā ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, nosakot zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības un veicot stingrāku kontroli.
