Latgalē daudz liecību par Pirmā pasaules kara cīņu vietām

Vecās kara ierakumu tranšejas, bunkuri, zemnīcas un tajās atrastās mantas, kā arī  kritušo karavīru apbedījuma vietas šobrīd ir teju vienīgās liecības, kas atgādina par Pirmā pasaules kara norisi Latvijas teritorijā. Nākamgad apritēs 100 gadu kopš Pirmā pasaules kara sākuma.

Pirmais pasaules karš ne vien iezīmēja būtisku pagrieziena punktu visās līdzšinējās dzīves sfērās, bet bija priekšnoteikums, kas daudziem austrumeiropiešiem un latviešiem ļāva nodibināt savu valsti. Tieši ar tik zīmīgu nosaukumu - "Pagrieziena punkts – pirms un pēc Pirmā pasaules kara, vēsture un mūsdienas. Latvija un Eiropa", otrdien Rīgā aizsākas Pirmajam pasaules karam veltīts starptautisks forums.

Pirmā Pasaules kara cīņas ritēja daudzviet Latvijā, tostarp Latvijas dienvidos, tagadējos Daugavpils un Ilūkstes novados. Par to liecina līdz šodienai saglabājušās tā laika gandrīz 100 gadus vecās liecības, stāsta vēsturniece, Latgales Pētniecības institūta sekretāre Genovefa Barkovska. „Tā frontes līnija jau gāja gar Daugavas krastiem, vairāk kreisajā krastā, Ilūkstes apvidū, taču arī te labajā upes krastā notika cīņas. Un tie pieminekļi, kas ir uzstādīti Latvijas brīvvalsts laikā, joprojām pastāv un ir saglabājušies, un uz visiem tiem ir viens uzraksts „1914.- 1917. gadu kauju cīņas," klāsta Barkovska.

Ap pussimts 1.pasaules kara apbedījuma vietu atrodas tikai Daugavpils novadā vien. Tās ir apzinātas, saka novada domes Kultūras pārvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma daļas vadītāja Vanda Bauļina. „Daugavpils novadā ir prāvs skaits - vairāki desmiti Pirmā pasaules karā tikai krievu apbedījuma vietu skaits un ap 38 vācu karavīru apbedījumi. Tas nozīmē, ka cīņas ir bijušas ļoti sīvas, un tieši Medumu pagasta teritorijā ir gājusi šī frontes līnijā, tas Lietuvas pierobežā. Medumos Zelta kalna kaujās bija iesaistīts pat sieviešu bataljons," saka Bauļina.

Savukārt kritušie, kas Pirmā pasaules laikā te apbedīti, ir visdažādāko tautību cilvēki, stāsta vēsturniece.„Cara armija taču sastāvēja no visdažādākajiem dažādu tautību pārstāvjiem, ir pat turki un citu austrumu tautu pārstāvji. Arī vācu armijā bija iesaistīti dažādu tautību pārstāvji," norāda Bauļina.

Par Pirmo pasaules karu joprojām apkaimes mežos, kā stāsta Barkovska, atgādina arī daudzie ierakumi, bunkuri un zemnīcas, arī atradumi, kas stāsta par karavīru tā laika ikdienu. „Pirmais Pasaules karš bija ierakumu karš. Fronte te ilgi tupēja ierakumos un tāpēc tās ierakumu līnijas vēl tagad ir saglabājušās. Ilūkstes mežā arī šodien var atrast neaizaugušas tranšejas, arī bunkurus frontes joslā. Dzīve šī kara laikā pārsvarā notika šajās tranšejās un bunkuros, tāpēc ir saglabājušās lietas kā, piemēram, vācu armijas vējlukturis, kas mums šobrīd ir apskatāms Daugavpils Latviešu mājā," stāsta Barkovska.

Šādas vietas ir uzietas Sventes pagastā, rāda Bauļina, gan arī Ilūkstes novada Pilskalnē, kur izveidots pat īpašs tūrisma maršruts, taka. „Te ir gan tranšejas, gan blindāžas ar zemiem griestiem, biezām betona sienām un lūkām. Visas šīs vietas Daugavpils novadā ir apzinātas, cik nu tas ir iespējams un  iekļautas novada aizsargājamo kultūrvēstures objektu sarakstā," saka Bauļina.

Daudzi atrastie bunkuri un tranšejas arī Daugavpils novadā kļūs par pieejamām apskates un izglītojošo stundu vietām skolu jauniešiem. Tāpat turpinās arī Pirmā pasaules kara laika apbedījumu precīza noteikšana un meklēšana. Tas nav viegli, tāpēc, piemēram, vācu puses apbedījumu skaits, kas uziets un sakopts, ir lielāks nekā krievu, stāsta Bauļina, rādot Medumu pagastā ar Bundesvēra karavīru palīdzību atrastās un sakoptās karavīru kapu kopiņas. „Vācieši ir turpinājuši šo apbedījuma vietu labiekārtošanu. Viņi ir atveduši no Vācijas betonā atlietus krustus ar visu kritušo karavīru vārdiem, uzvārdiem, dzimšanas un miršanas datumiem. Viņi to jau 1928. gadā ir sakārtojuši. Bet krievu puse bija salikuši koka krustus, un tāpēc nereti šie apbedījumi pārvērtušies par klaju lauku," saka Bauļina.

Taču tas nebūt nenozīmē, ka meklējumi neturpinās, tos veic pašvaldības, vēsturnieki, arī brīvpētnieki, un apliecinājums tam, ka darbs nav vējā, ir nesen uzietie apbedījumi Lauceses pagastā, uzsver Bauļina. „Laucesē valsts neža teritorijā ir atrasti 39 karavīri, kurus mēs jau 16. novembrī pārapbedīsim uz Birkeneļu kapiem, kur jau ir Pirmā pasaules kara apbedījuma vietas. Viss notiks ar mācītāju un ar ceremoniju kā pieklājas, karavīrus pārapbedot," norādīja Bauļina.

Pirmā pasaules kara liecības joprojām tiek un tiks meklētas, tikmēr vēsturnieki, politologi un zinātnieki turpina vētīt arī paša šī pirms 100 gadiem notikušā kara nozīmi, kas pasaulei un arī mūsu valstij nesa tik lielas pārmaiņas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti