Runājot par jaunajiem ceļu satiksmes noteikumiem, kas nosaka: velobraucēji no nākamā gada tikai izņēmuma gadījumos drīkstēs pārvietoties pa ietvi, Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Juris Teteris Latvijas Televīzijas raidījumā "100g kultūras" atzina, ka pēdējos gados ir būtiski pieaudzis gan velobraucēju, gan ar tiem saistīto satiksmes negadījumu skaits. Turklāt pēdējo piecu gadu laikā ir dubultojies tādu negadījumu skaits, kuros iesaistīts gājējs un velobraucējs. Pērn pirmoreiz šādā negadījumā dzīvību zaudēja velosipēdists.
Ņemot vērā strauji pieaugušo velobraucēju skaitu, arī izstrādāta norma, kas ierobežos velosipēdistu pārvietošanos pa ietvi. Šī norma sarunās ar velobraucējus pārstāvošajām sabiedriskajām organizācijām arī raisīja visvairāk diskusiju, teica Teteris, uzsverot, ka savulaik velosipēdisti vispār nedrīkstēja pārvietoties pa ietvi, un tā tas ir daudzās Eiropas valstīs. Ievērojot velo kultūras attīstību, velosipēdistiem ļauts braukt pa ietvi, taču jau sākotnēji bija zināms, ka tas būs īstermiņa risinājums.
Jaunā norma paredz: velobraucēji no nākamā gada drīkstēs pārvietoties tikai pa viņiem paredzēto infrastruktūru. Tās neesamības gadījumā velosipēdistiem būs jāpārvietojas pa brauktuvi. Tikai tad, ja satiksme pa brauktuvi būs pārāk intensīva vai būs nelabvēlīgi laika apstākļi, velosipēdists drīkstēs braukt pa ietvi. Pa to jebkurā gadījumā ar riteni drīkstēs pārvietoties bērni un viņus pavadošie vecāki.
Tikmēr arhitekts Toms Kokins raidījumā pauda viedokli, ka šādu ierobežojumu ieviešana Rīgā ir pāragra, jo velo infrastruktūra pilsētā vēl nav pietiekami attīstīta. Viņaprāt, pašvaldības vadība patlaban ir pievērsusies šim jautājumam, taču šajā jomā vērojama "ugunsgrēka dzēšana". Ja Rīga būtu ņēmusi vērā Dānijas velo infrastruktūras attīstības stratēģiju, kas piedāvāta pirms desmit gadiem, tad tagad šajā jomā būtu tikusi daudz tālāk. "Šobrīd mēs lāpām tos caurumus," sprieda arhitekts.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Jānis Andiņš raidījumā atzina, ka "Rīga nav gatava joprojām", tomēr velo infrastruktūra pakāpeniski tiek sakārtota, izveidojot jaunus veloceliņus. "Viss tik strauji nenotiek – jāsakārto likumdošana, jāpiešķir finansējums, jānosaka prioritātes,” skaidroja galvaspilsētas pašvaldības pārstāvis
Viņš atzīmēja, ka "Rīgas dome uz velo infrastruktūras attīstību galvaspilsētā raugās reāli". Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm labu velo infrastruktūru pilsētā var izveidot 40 gadu laikā. Tas nozīmē, ka "kaut kāds tīkls" velobraucējiem galvaspilsētā būs izveidots līdz 2030.gadam.