Ja pirms dažiem gadiem Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis sacīja, ka policija savā attīstībā ejot caur elli, tad piektdien viņš norādīja – nu jau ir redzams tuneļa gals, no kura var iet ārā ar paceltu galvu.
Piemēram, pēc ļoti ilga pārtraukuma policijā pērn ir pieņemtas vairāk amatpersonu nekā atvaļinātas. Arī policistu disciplīna uzlabojoties, tomēr joprojām notiek arī visai nepatīkami atgadījumi. Ķuzis atgādināja, ka nupat ir atlaidis Rēzeknes policistus, jo viņi neaizturēja ar jaunietes slepkavību saistīto kolēģa dēlu, kurš bez tiesībām sēdējis pie upura auto stūres.
„Viņi nav gatavi turpināt dienestu. Policijā var strādāt tikai cilvēks ar atbildības sajūtu. Šeit policijas darbiniekam bija jautājums: viņš bija tāda mirkļa priekšā – šeit bija no apbalvojuma līdz izmešanai no darba. Ja viņš būtu izpildījis savu dienesta pienākumu, es domāju, ka viņš būtu apbalvots par iniciatīvu sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā. Bet viņš izvēlējās darīt savādāk. (..) Ir svarīgi saprast to brīdi, kad ir jārīkojas. (..) Ir jāstrādā tā, kā saka sirdsapziņa un kā saka normatīvie akti,” norāda Ķuzis.
Savukārt Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins gan slavēja policistus, kam izdevies izmeklēt sarežģītās Rīgas pils ugunsgrēka un Zolitūdes traģēdijas lietas, gan atzina, ka ar izmeklēšanu tomēr ir problēmas. Tās skaidrojamas gan ar nekonkurētspējīgo atalgojumu, gan ar izmeklētāju slodzi, jo ļoti daudz laika paņem arī ne pārāk sarežģīti kriminālprocesi. „(..) Par mazāk smagu noziegumu policijas darbinieks dokumentē 26 darbības – to viņš izdara, lai virzītu kriminālprocesu,” saka Grišins. Citās Eiropas Savienības valstīs policija veic tikai četras darbības, lai lietu virzītu. „Kriminālprocesa vienkāršošana nesaka, ka mēs to lietu neizmeklēsim. Mēs to darām ātri, efektīvi un atslogojam sevi no mazāk svarīga darba un tādā veidā mēs savus spēkus spējam ziedot svarīgākiem darbiem,” saka Grišins.
Savukārt Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs stāstīja par secinājumiem pēc pētījuma par policijas darba kvalitāti cietušo vērtējumā. „(..) Policisti bieži šīm lietām pieiet ne pārāk adekvāti – ir kaut kādas replikas, kas cilvēkos veicina izpratni, ka policija neciena mani kā cilvēku (..),” atzina Velšs.
Tikmēr ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja, ka joprojām ir ļoti bieži gadījumi, kad prokurors pēc sūdzības atceļ policijas atteikumu sākt kriminālprocesu, un tas noticis pat lietās, kurās bija prognozējama sabiedrības uzmanība. „Paņemam kaut vai vienu no pēdējiem gadījumiem, kurš izraisīja plašu sabiedrisku rezonansi.
„Rīgas Satiksmes” nanotehnoloģisko šķidrumu piegāde – lēmums bija atteikt uzsākt kriminālprocesu. Es šodien nevaru pateikt, vai tur ir noticis noziegums vai nav. To noskaidros izmeklēšana, bet atteikt izmeklēšanu nebija nekāda pamata. Saņemtais informācijas apjoms nebija pietiekams, lai pieņemtu jebkādu lēmumu (..),” norādīja Kalnmeiers.
Gan Ķuzis, gan Kalnmeiers, gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis arī uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai šogad tiktu atrisināts policistu atalgojuma jautājums. Tas esot svarīgi tāpēc, ka Ukrainas notikumu dēļ ļoti būtiska ir arī valsts iekšējā drošība.
