Ķuzis: Izmeklēšanas kvalitāte sāks augt ar 2016.gadu

Policijas izmeklētāju darba kvalitātes uzlabojumi sagaidāmi ne agrāk par 2016.gadu, kad sāks ieviest policijas attīstības koncepciju un palielināt likumsargu algu. Tā uz ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera šārīta izteikumiem Latvijas Radio par izmeklētāju darba katastrofālo līmeni atbild Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Par sabiedrības drošību policija spējot gādāt, kaut arī noziedzības līmenis šogad sācis strauji augt.

Zemas algas, maza ieinteresētība un liela kadru mainība - šos kā galvenos iemeslus Latvijas Radio programmā «Labrīt» ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskaitīja, skaidrojot Valsts policijas darba kvalitāti. Pēc Kalnmeiera teiktā, izmeklēšanas kvalitāte tuvojas katastrofālam līmenim.

Kalnmeiers uzsver, ka tādējādi prokuroriem nereti jāveic izmeklētāju pienākumi, jo jaunie policisti nemaz nezina, kas un kā viņiem jādara.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis gan situāciju nesauc par katastrofālu, jo Valsts policija kopumā savas funkcijas izpildot.

„Biežā kadru mainība un profesionālā kadru aizplūšana pēc 2010.gada, protams, ir radījusi mums problēmas. Valsts policija nodrošina divas pamatfunkcijas: sabiedriskā kārtība un cīņa ar noziedzību. Ja kopumā skatāmies, šīs funkcijas izpildām. Protams, var runāt par kvalitāti, kas būtu jāuzlabo. Bet teikt, ka mēs neizpildām savu funkciju, nebūtu pareizi.”

Taču jaunākie statistikas dati rāda, ka noziedzības līmenis šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, audzis par gandrīz 10%. Vairāk krāpjas, zog un slepkavo.

„Mēs redzam, ka jautājumi ir saistīti ar mantiskajiem noziegumiem – krāpšanām, zādzībām. Redzam, ka ir neliels palielinājums saistībā ar sevišķi smagiem noziegumiem, kas ir par sadzīviskām slepkavībām. Kopumā mēs ar šo situāciju tiekam galā,” saka policijas priekšnieks.

Ķuzis piekrīt, ka policisti lietas izmeklē pārlieku ilgi. Tā iemeslus viņš meklē pēckrīzes gados, kad līdz ar algas samazinājumu par 40% dienestu policijā pameta daudzi pieredzējuši izmeklētāji.

Katra turpmāk nostrādātā diena automātiski samazināja viņu nākotnes pensijas apmēru. Tādēļ tagad policijas darbiniekus nākas mācīt no jauna, un tam nepieciešami vismaz pieci līdz desmit gadi.

Tieši piecus gadus min arī kriminālsodu politikas pētniece Ilona Kronberga, kas saka - ja nebūtu likvidēta Policijas akadēmija, pēdējos gados likumsargu rindas papildinātu daudz kvalificētu izmeklētāju. „Prokuratūra ir tā, kas raugās, lai lietas kvalitāte būtu tāda, lai viņi varētu celt un uzturēt apsūdzību pēc tam tiesā. Tas, ka mēs ar lielu pompu likvidējām Policijas akadēmiju, kurā tomēr šos specifiskos izmeklēšanas jautājumus studēja... Nevar aizbāzt Valsts policijas koledža to caurumu, ko pēc sevis atstāja Policijas akadēmijas likvidācija,” saka Kronberga.

Valsts policija pirmos uzlabojumus izmeklēšanas darbā sola ar 2016. gadu, kad spēkā stāsies policijas attīstības koncepcija. Tā paredz jaunu pieeju likumsargu atalgojuma sistēmas noteikšanai, amatus un darba samaksu grupējot pēc sarežģītības un veicamajiem pienākumiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt