Dienas ziņas

Karsto laiku palīdz pārlaist cepure, ūdens un ēna

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Jūrmalā cīnās ar graustu īpašniekiem

Kūrortpilsētas Jūrmalas cīņa ar graustu īpašniekiem pagaidām nesekmīga

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Brīdī, kad iedzīvotāji nobažījušies par graustiem un pilsētas vidi degradējošiem objektiem savā apkaimē, viņi sāk rīkoties. Tā piemēram, Slokas iedzīvotāji vairs nav mierā ar vairākiem graustiem savā apkaimē, lūdzot tos nojaukt. Jūrmalas dome dara visu iespējamo likuma ietvaros, taču līdz šim ar degradējošo ēku īpašniekiem vēl nav izdevies vienoties.

Šobrīd Jūrmalā ir aptuveni 60 īpašumi, kurus var klasificēt kā pilsētvidi degradējošus objektus, daži no tiem jau skaitās kā bīstami grausti. Iedzīvotāji uzskata, ka tādiem objektiem pilsētvidē nav vietas.

Valentīna, Jūrmalas iedzīvotāja: "Tas traucē, tas nav smuki, tur smird, tur pulcējas narkomāni, alkoholiķi un pusaudži. Atceros, ka vecāki tur gāja ķert savus pusaudžus. Nē, nu šo ēku vajag likvidēt un uzcelt skaistu bērnu laukumiņu".

Jogita, Jūrmalas iedzīvotāja "Esam rakstījuši arī. Bet nu, vienalga es domāju, ka šim graustam kaut kāds letāls risinājums jārod, tā gribētos teikt. Tomēr Sloka ir kā pilsēta vēsturiski, mums negribētos šeit tādu." 

Pagājušā gadā iedzīvotāji vietnē "Manabalss.lv" sāka vākt parakstus par Jūrmalas vidi degradējošo un bīstamo graustu nojaukšanu Slokā. Līdz šim brīdim savākti 300 paraksti, bet Jūrmalā ir ap 58 000 iedzīvotāju.

Arī pašvaldībā atzina, ka saņem iedzīvotāju sūdzības, tomēr cīņa ar Jūrmalas graustu īpašniekiem pilsētas domei rit ilgi un bez īpašiem rezultātiem. Atsevišķos gadījumos nelīdz pat arī uzliktie naudas sodi.

"Vispirms ir šis lēmums, kurā īpašnieks tiek brīdināts, viņam tiek noteikti termiņi, kā pirmo viņš saņem šo paaugstināto nodokli. Un tālāk, ja šajā labprātīgi noteiktajā termiņā nekas nav noticis, tad jau tiek piemērotas piespiedu naudas," skaidroja Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības Pilsētvides plānošanas pārvaldes pārstāve Vita Zvejniece.

Ar 25 īpašumu īpašniekiem šobrīd rit pastiprināta sarakste, pašvaldībai brīdinot šos īpašniekus un pieprasot paskaidrojumus. Juridiskai personai naudas sods var sasniegt 10 000 eiro. Grūtāk ir vienoties ar tiem īpašniekiem, kuri nav Latvijas pilsoņi vai fiziski neatrodas Latvijā, kuri minētajos īpašumos investējuši nākotnes ieceru vārdā.

"Bet tanī brīdī, ja īpašums kļūst bīstams, tad arī pašvaldībai ir jāiesaistās ar savu līdzdalību, vai nu veicot īpašuma norobežošanu vai nostiprināšanu, arī tādi gadījumi ir bijuši," piebilda pašvaldības pārstāve.

Ekonomikas ministrijā (EM) norādīja, ka katra īpašnieka pienākums ir uzturēt savu īpašumu tādā kārtībā, lai tas nenodarītu kaitējumu un zaudējumus citiem. Galējā gadījumā pašvaldība var uzņemties aizvietotāja izpildes tiesības attiecībā pret noteiktu īpašumu, pastiprinot pār to kontroli.

"Pašvaldības bieži vien aprobežojas ar šo lēmumu sākotnējo daļu – uzlikt par pienākumu sakārtot. Tālāk būtu piespiedu nauda, bet tā, ka būtu aizvietotāja izpilde, – nav dzirdēts. Ir redzams, ka pašvaldība visos gadījumos ir ne visus instrumentus izmantojusi,"

norādīja EM Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieks Andris Lazarevs.

Process kļūst sarežģīts brīdī, kad valsts un pašvaldību institūcijas iejaucas kādas personas privātīpašumā. Izmantojot apstrīdēšanas tiesības, īpašnieki šādi velk garumā laiku. Savukārt no pašvaldības kapacitātes ir atkarīgs tas, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai sakārtotu juridiskos aspektus ar degradējošo ēku īpašniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti