Panorāma

CVK izsludina pašvaldību vēlēšanas

Panorāma

Vai un kā pirmsskolā bērnus sagatavo skolai?

Krievvalodīgajiem Latvijā un Igaunijā mazāk bērnu

Krievvalodīgajiem mazāk bērnu gan Latvijā, gan Igaunijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Baltijas valstīs zemā dzimstība un lielais aizbraucēju skaits arvien vairāk kavē ekonomikas izaugsmi. Demogrāfiskās situācijas uzlabošana ir visu triju valstu politiķu iemīļots sauklis, tomēr lielu panākumu nav bijis. Iespējams, tādēļ uzmanību izraisījuši Igaunijas paziņojumi par pozitīvu iedzīvotāju skaita dinamiku valstī. Par spīti apskaužamajiem panākumiem, būtībā jaundzimušo skaits arī mūsu kaimiņvalstī praktiski nemainās. Savukārt lielajā krievvalodīgo kopienā pat sarūk. Tas pats novērojams arī Latvijā.

Latvijas iedzīvotāju struktūrā vērojams neparasts fenomens. Ievērojami vairāk krievu tautības un citu krievvalodīgo pieaugušo un gados vecāku iedzīvotāju vidū. Tie ir 27 procenti iepretim 20,5 procentiem bērnu un pusaudžu līdz 17 gadu vecumam vidū. Analoģiska aina arī Latvijas baltkrieviem. Iedzīvotāju kopskaitā 3,3%, bet jaunākajā paaudzē — vien 0,9%. Tas pats arī ukraiņiem un poļiem. No vienas puses, jauktās ģimenes izmanto iespēju reģistra ailē “tautība” savam bērnam ierakstīt “latvietis”. Taču ir arī cits paradokss.

Krievvalodīgo ģimenēs retāk nekā latviešiem ir otrs bērns un vēl retāk — trešais. 

Patiesībā latvieši ir vienīgā tautība Latvijā, kur vērojams kaut niecīgs, bet pozitīvs pieaugums.

Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Baiba Zukula apliecināja, ka latvietēm biežāk ir otrais un trešais bērns, krievietēm – ne tik bieži. Lielāks ir pirmo un otro bērnu īpatsvars.

Savukārt igauņiem tomēr bijuši brīži ar pozitīvu dabisko pieaugumu – dzimstība augstāka par mirstību. Mums tomēr kopš 1991.gada tā nav. "Vienīgais, ko varam teikt, kas parādījās pērn, ka latviešu piedzima vairāk, nekā nomira," uzsvēra Zukula. 

Mazāk bērnu krievvalodīgajiem ir vecuma struktūras dēļ. Te dominē vecākas paaudzes cilvēki, kuriem bērni vairs nav gaidāmi. Taču ir vēl kāds nozīmīgs, lai gan skaitliski ne pārāk ievērojams iemesls – krievvalodīgajiem ir zemāki dzimstības rādītāji. Un tā tas ir ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, kas varētu šķist pozitīvais piemērs Baltijas valstu vidū. Bērna un ģimenes politika te gan ir viena visām ģimenēm neatkarīgi no nacionalitātes.

Igaunijas Sociālo jautājumu ministrijas Bērnu un ģimeņu nodaļas vadītāja Hanna Vseviova pastāstīja, ka šī tendence ir zināma. "Taču varu arī teikt, ka atšķirība igauņu un krievvalodīgo ģimeņu starpā ir tik maza, ka Igaunijā tā nešķiet liela problēma vai jautājums," viņa piebilda. "Tāpat arī Igaunijas bērnu un ģimeņu stratēģijā nepārprotami teikts, ka visi pasākumi vienlīdz vērsti uz visām ģimenēm neatkarīgi no nacionalitātes. Un Igaunijas valdība necik sen spērusi diezgan daudzus soļus, lai sniegtu ģimenēm lielāku drošības sajūtu. Piemēram, runājot par materiālo labklājību, mēs zinām, ka krievvalodīgo ģimeņu ienākumi ir zemāki nekā igauniski runājošo ģimeņu vidū. Sākot no šī gada jūlija, pabalsti ģimenēm pieaugs. Ģimenēm ar trim un vairāk bērniem tie būs 500 eiro, kas ir gluži pieklājīga summa."

Ģimeņu finansiālais nodrošinājums ir ierasta retorika, kad runa par jaundzimušo skaitu. Taču demogrāfu ieskatā pat atšķirīgais krievvalodīgo un igauņu ienākumu līmenis nav pie vainas.

Visā Eiropā vērojama tendence, ka, ienākumiem augot, bērnu kļūst tieši mazāk.

Igaunijas demogrāfijas centra vadošais pētnieks un Tallinas Universitātes profesors Alans Pūrs pastāstīja, ka, sākot no 20.gadsimta četrdesmitajiem gadiem un līdz pašreizējam laikam, iedzīvotāju grupām atšķirība sasniedz līdz 0,3 bērniem uz vienu sievieti. Tātad tā nav ļoti liela, taču kontekstā ar zemajiem dzimstības rādītājiem manāma atšķirība.

"Ja vēlamies izaicināt argumentu par nedrošību, atliek paraudzīties, kad šī atšķirība parādījās. Tā parādījās starp sievietēm, kas dzima četrdesmitajos gados un kurām bija bērni sešdesmitajos un septiņdesmitajos. Padomju laikā. Nedomāju, ka to var izskaidrot ar nedrošību," teica Pūrs.

Igauņu demogrāfi veikuši arī interesantu pētījumu kopā ar Maskavas kolēģiem. Negaidīts secinājums – tur, kur krievi nav vairākumā un dzīvo plecu pie pleca ar igauņiem, dzimstības rādītāji izlīdzinās.

Taču, atšķirībā no latviešiem Latvijā vai igauņiem Igaunijā, krievvalodīgie absolūtajā vairākumā mitinās pilsētās. Bet tur dzimstība ir tradicionāli zemāka.

Savukārt lielās ģimenes biežāk sastopamas laukos. Un vēl kāds pārsteidzošs faktors. Igauņi ir rekordisti Baltijā bērnu skaita ziņā, kas nedzimst laulībā. Ziemeļu kaimiņam uz papēžiem minam mēs. Zaudējums morālei, toties bērnu ir vairāk. Turpretim krievvalodīgo ģimenēs bērnus daudz biežāk pasaulē laiž laulībā. To apliecina arī bērnudārza vadītāja Tallinas Lasnamē rajonā. Absolūtais vairums iedzīvotāju te ir krievvalodīgie un dominē citi paradumi nekā caurmēra aina valstī.

Bērnudārza “Līkuri” direktore Tatjana Valdeka uzsver, ka Igaunijā sabiedrība ir ļoti tradicionāla un tieši tas nosaka bērnu skaitu ģimenē. "Dzīve ir nestabila. Un tam nav nekāda sakara ar to, cik bērnu tavā ģimenē. Šodien ir darbs. Rīt – nav. Šodien tev ir attiecības ar kādu, ar kuru audzināt bērnu. Bet jau rīt – šī cilvēka nav. Bet tomēr ļaudis vēlas, lai viņiem būtu divi un trīs bērni. Faktiski viens un divi, bet vidēji tomēr divi," viņa paskaidroja.

Nelielās dabiskā pieauguma pozitīvās izmaiņas latviešiem un krievu skaita samazinājumu jauniešu vidū paskaidro arī cits fenomens – ievērojams skaits jaukto ģimeņu izvēlas bērnam ierakstīt tautību latvietis, savukārt daļa jaukto ģimeņu, kur abi vecāki ir krievvalodīgie, saviem bērniem nenorāda tautību vispār. Tiesa, lai valsts ekonomika plauktu, nav vis nepieciešams lielāks latviešu īpatsvars statistikā, bet vairāk bērnu un jauniešu, kas ar saviem nodokļiem solidāri apmaksātu arī vecākās paaudzes vecumdienas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti