Ikdienā skatoties un klausoties to, ko rāda un stāsta ļoti populāri Krievijas mediji – kā „Pervij kanal”, „Russia Today” un „Sputņik” daudzi neizprot, ka Eiropa patlaban atrodas Krievijas īstenotā informatīvā kara vidū. Rezultāts ir tāds, ka cīņā par cilvēku sirdīm un prātiem Rietumi zaudē Krievijai. Tā uzskata eksperti, kuri izanalizējuši, kā darbojas Krievijas propaganda..
Kopš Vladimira Putina atgriešanās prezidenta postenī secināts, ka Krievijas iedzīvotājos naidīgs noskaņojums pret rietumvalstīm nemitīgi pieaudzis. Iepriekš Vāciju Krievijā labvēlīgi uztvēra 77% un Eiropas Savienību (ES) 62%. Taču tagad vairs tikai 31% iedzīvotāju. Līdz 15% krities atbalsts ASV, vēl vairāk NATO - līdz 12%.
Savukārt rietumvalstu iedzīvotājiem nav pārliecinošas vēlmes pretoties Krievijai. Vidēji tikai 41% atbalsta militāru palīdzību Ukrainai. No tiem vismazāk 19% Vācijā un 22% Itālijā.
„Krievija absolūti izcili pārzina rietumvalstu mērķauditorijas. Cepuri nost! Krievija tēmē pa Rietumu pamatvērtībām – sējot šaubas un demonstrējot, ka spēcīgs līderis kā Putins spēj sociālas un ekonomiskas problēmas atrisināt veiksmīgāk nekā demokrātiska vara,” skaidro Starptautisko pētījumu centra direktore Žaneta Ozoliņa.
„Krievija ar ārkārtīgi masīvi finansētu informatīvo kampaņu intensīvi pārdefinē vērtības un pamatprincipus, kas atrodas Rietumu demokrātijas pašos pamatos - cilvēktiesības, mediju brīvība, valstu suverenitāte,” uzskaita Starptautisko pētījumu centra izpilddirektore Gunda Reire.
Krievijas vēstījumi ir manipulatīvi. Piemēram, mediju stāstā par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju – tikai viens viedoklis: ka sankcijas trāpīs pašiem rietumniekiem, bet Krievija no tām tikai iegūs. Vēl citā sižetā ukraiņu karavīri tiek instruēti, ka daudz saprātīgāk ir nevis mirt karā, bet labprātīgi padoties.
Krievija pasvītro savu morālo pārākumu – īpaši uzsverot stāstus par sirmgalvju un bērnu ciešanām, tā novēršot uzmanību no problēmas analīzes vai risinājumiem.
„Tas viss cenšas iedarboties uz zemapziņu un mēģina racionālo prātu izslēgt uz to brīdi, jo tas teksts bieži vien neiet kopā ar bildi, ko viņi rāda. Protams, ka tā bilde tiek rādīta apzināti tāda ļoti emocionāla, jo caur emocijām ir daudz vieglāk ietekmēt cilvēku un manipulēt ar viņu,” saka Starptautisko pētījumu centra vecākā pētniece Solvita Denisa–Liepniece.
Krievijas vienkāršoti pasniegtie un viegli uztveramie stāsti precīzi mērķētām auditorijām Eiropā un ASV turpina audzēt Krievijas kanālu reitingus. „Krievijai ir skaidrs, ka tie mediji, kas sniedz maksimāli objektīvu un Krievijai kritisku informāciju kā „Financial Times” vai „The Economist” ir tie, kurus lasa ļoti elitāra un izglītota iedzīvotāju daļa. Lielākā Rietumu sabiedrības daļa ir klasiski seriālu vērotāji, mīlas virpuļviesuļu skatītāji. Līdz ar to viņi uztver kaut kādus atsevišķus gabalus, kas patiešām piesaista uzmanību,” norāda Žaneta Ozoliņa.
Par Kremļa ietekmes bīstamajām sekām nupat liecināja Eiroparlamenta nespēja nobalsot par Krievijai netīkamo enerģētiskās drošības stratēģiju.
Eksperti norāda, ka cīnīties ar to, radot pretpropagandu Rietumos, nav jēgas. Drīzāk jāinformē mediju patērētāji par Krievijas izmantotajām tehnikām, mudinot nekļūt par 21. gadsimta analfabētiem – cilvēkiem, kuri neprot atšķirt patiesu informāciju no manipulatīvas.
