Dienas notikumu apskats

Aptauja: Katrs trešais vecāks Latvijā izmanto miesas sodu bērna audzināšanā

Dienas notikumu apskats

Pagaidām Briselē uz Brexit sarunu 5.kārtu nav ne Deiviss, ne Barnjē

Koalīcija vienojas par mazākumtautību izglītības reformas principiem

Koalīcija vienojas par pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā

Sākot no 2020./2021. mācību gada vidusskolās visi vispārizglītojošie mācību priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā. Plāns par pāreju uz mācībām latviešu valodā tiks nostiprināts arī likumā, tādējādi samazinot iespēju, ka, mainoties valdībai, šis lēmums tiek atcelts. Par to pirmdien, 9. oktobrī, panākta vienošanās valdību veidojošo politisko partiju sanāksmē.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) mēneša laikā jāsagatavo informatīvais ziņojums jeb ceļa karte, kurā būs noteikts konkrēts grafiks un veicamie uzdevumi, lai, sākot no 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošie priekšmeti vidusskolās tiktu pasniegti tikai latviešu valodā. Šī pāreja notiks paralēli jaunā izglītības satura ieviešanai.

Nacionālā apvienība, kas pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sagatavojusi Izglītības likuma grozījumus, kas paredz, ka mācības valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs notiek tikai valsts valodā, uzskata, ka vienlaikus jādomā arī par pamatizglītības pāreju uz latviešu valodu.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc pirmdien notikušās valdību veidojošo partiju sanāksmes, kurā izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") iepazīstināja ar IZM piedāvājumu, teica: "Mūsu piedāvāto likuma grozījumu būtība ir ierakstīt mērķi, ka visā posmā izglītība ir iegūstama valsts valodā - valsts un pašvaldību finansētajās skolās."

Izglītības ministrs Šadurskis ir pārliecināts, ka izglītības sistēma un mazākumtautību skolās strādājošie pedagogi šobrīd ir daudz gatavāki nākamajai reformai nekā 2004. gadā, kad mazākumtautību skolas pārgāja uz bilingvālo izglītību.

"(..) Šobrīd ir pilnīgi cita situācija, šobrīd visiem pedagogiem jāzina valsts valoda augstākajā līmenī. Līdz ar to mums nav šīs problēmas. Mēs esam daudz gatavāki metodiski. Mums ir ļoti gara, pārāk gara bilingvālas pasniegšanas pieredze, un mēs esam situācijā, kur cits risinājums attiecībā uz vidusskolu ir vienkārši neiespējams," teica ministrs,.

Iebildumu pret IZM iecerēto reformu nav nedz Šadurska pārstāvētajai „Vienotībai”, nedz Zaļo un zemnieku savienībai. Plānots, ka pēc reformas mazākumtautību skolās vidusskolēni dzimtajā valodā varēs apgūt valodu, literatūru un priekšmetus, kas saistīti ar kultūru un vēsturi.

Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs pagājušajā nedēļā prezentēja plānu, kas paredz pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai latviešu valodā. 

5 komentāri
Valdis Bērziņš
Kamēr nacionālisti kopā ar Saskaņu draudzīgi vairo etnisko spriedzi, tikmēr kād cits parūpējas par latviešu valodu. Plusiņš Vienotībai. 2004. gadā Šadurskis jau realizēja pāreju uz bilingvālo apmācību.
Anonīms lietotājs 17725
Vienīgais, kas mani izbrīna, ir tas, ka šāds šķietami pašsaprotams grozījums likumdošanā un praksē netika ieviests savus 25 gadus atpakaļ! Tā sekas mēs redzam sev visapkārt - kad Rīgā katrs trešais jaunietis ne vēlas, un pat ne prot runāt valsts valodā - tas vienkārši nav normāli. Nav jābrīnās, ka no tādiem vien sastāv Ušaka elektorāts un Kremļa rupora PBK skatītāju rindas.
Jānis Lietavietis
Jau sen bija tas vajadzīgs. Cik ilgi Latvija var savās skolās gatavot Krievijas pilsoņus un tās ietekmes zonas elementus? Mums ir vajadzīgi pilsoņi, kas prot runāt, lasīt un rakstīt un tam vienmēr būtu bijis jābūt izglītības sistēmas galvenajam uzdevumam. Bez šādām prasmēm pat ir vienalga vai tam cilvēkam ir pilsonība vai nav, viņš nesaprot par ko publiski tiek runāts, nesaprot par ko balso, nesaprot pat par ko protestē, līdz ar to viņš visu dzīvi ir bandinieks kāda cita spēlē, kas varbūt patiesi, bet droši vien tomēr ne tik patiesi, atstāsta kas notiek. Ir svarīgi, lai visi Latvijas skolas pabeigušie zinātu valodu ne sliktāk par savu dzimto un labākais ceļš, lai to sasniegtu ir valsts valodas izmantošana visā procesā, citādi tā labākajā gadījumā būs vien tāda otršķirīga svešvaloda un skolas beigs tādi otršķirīgi pilsoņi.
Anonīms lietotājs 17890
Pilnīgas muļķības - latviešu valodas zināšanas negarantē lojalitāti. Un izglītības sistēmas galvenais uzdevums nav iemācīt lasīt un rakstīt, bet patstāvīgi un kritiski domāt, produktīvi izmantot informāciju un informācijas apstrādei lietot pareizas metodes.
Jānis Ozoliņš
27 gadi jau pagājuši, kuros dažādas koalīcijas nav spējušas pieņemt šo likumu. Kāpēc mums būtu jātic, ka šoreiz tas būs nopietni. Vairums Saeimas deputātiem nerūp tautas vēlmes, tādēļ nākošajās vēlēšanās nomainīsim šos tautas kalpus, kuri neprot un negrib kalpot tautai.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti