IZM plāns: pēc 3 gadiem vidusskolās mācības tikai latviski

Pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, piekdien, 6.oktobrī, paziņoja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Šadurskis: pēc 3 gadiem vidusskolās mācības tikai latviskiLatvijas Radio
    Mazākumtautību skolēniem paredzēts saglabāt iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

    Patlaban ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam.

    Šadurskis uzsvēra, ka izglītības sistēma ir sabiedrības integrācijas pamats. “Latviešu valodas loma vispārējā izglītībā ir jāstiprina, esam veikuši visus nepieciešamos darbus un ir jāpieņem atbildīgi lēmumi,” norādīja ministrs.

    Viņš skaidroja, ka bērnudārzos būs jānodrošina, ka bērni neatkarīgi no ģimenē runātās valodas, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi, spēj turpināt izglītību sākumskolā latviešu valodā.  Pamatskolā mazākumtautību izglītības programmās mācīsies bilingvāli, pakāpeniski palielinot latviešu valodas īpatsvaru, un, beidzot pamatskolu, latviešu valodā viņi mācīsies aptuveni 80% priekšmetu.  7. - 9. klasē būs vienots latviešu valodas standarts latviešu un mazākumtautību izglītības programmās. Pašlaik ir divi standarti – latviešu un mazākumtautības skolām.

    Savukārt vispārizglītojošā vidusskolā visus vispārizglītojošos priekšmetus pasniegs latviešu valodā. Vienlaikus vidusskolā nodrošinās iespēju daļu priekšmetu mācīt satura un valodas integrētās mācīšanās formā - skolēniem būs iespēja apgūt kādu priekšmetu kādā no ES valodām, vienlaikus uzlabojot savas valodas zināšanas.

    -           Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā - jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;

    -           12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;

    -           9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;

    -           No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;

    -           No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

    Šadurskis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka saskaņā ar likumu visiem skolotājiem jāzina latviešu valoda augstākajā līmenī, bet diemžēl ir izņēmumi, kas ir normatīvo aktu pārkāpums, iespējams, ne visi skolotāji to spēs, un ne visi varēs turpināt darbu.

    Nacionālā apvienība plānoja pirmdien aicināt valdības partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Apvienības līderis Raivis Dzintars raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka IZM paziņojums ir laba ziņa. Tomēr tā reizē ir arī slikta ziņa, jo runāts tikai par 2020.gadu, kad būs cits parlamenta sasaukums un cita valdība, runa ir tikai par vidusskolu.

    Dzintars arī sacīja, ka NA ieskatā nevajadzētu paļauties tikai uz valdības noteikumiem, likumā jāieraksta, ka mācības notiek tikai latviski.  

    2010.gadā NA rosināja pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, sākot no mazajām klasītēm, ar katru gadu latviskojot vienu klašu grupu. Pašreizējās valdības deklarācijā tika panākts ieraksts, ka pāreja uz mācībām valsts valodā jāveic līdz 2018.gadam. Tāpēc Nacionālā apvienība ir sagatavojusi grozījumus Izglītības likumā, kas neļautu noraidīt ideju, atrunājoties ar nepieņemamu metodiku vai termiņiem.  

    Savukārt bijušais izglītības mistrs, sociālantropologs Roberts Ķīlis raidījumā gan pauda, ka vairāki pētījumi norāda uz grūtībām, ar kādām sastopas bērni, kuri uzreiz ir bilingvālā vidē. Arī nav zināms, vai tas veicinās lojalitāti.

    Ķīlis pauda, ka ir daudz neatbildēto jautājumu par to, kā šī iecere ietekmēs izglītību un kādi būs rezultāti. Šobrīd neesot skaidrs, kāpēc to dara, “man izskatās, ka to dara, tāpēc, ka mēs to varam”, sacīja Ķīlis.  To varētu darīt kāda mērķa vai nākotnes vīzijas dēļ, bet šobrīd šāda vīzijas nav, sacīja Ķīlis.

    Ministrijas paziņojumā medijiem gan norādīts, ka joprojām nevienlīdzīgā situācijā ir daļa mazākumtautību jauniešu, kuriem nav iespēju pilnvērtīgi apgūt latviešu valodu vispārizglītojošās skolās. Esošais bilingvālās izglītības sistēmas modelis ir pārejas modelis, kuru nepieciešams pilnveidot atbilstoši laikmeta prasībām.

    “Mums nav vajadzīgs rezultāts rīt uz pusdienlaiku, bet pārliecība, ka pārskatāmā laikā mēs pabeigsim izglītības reformu, kas nodrošinās viendabīgu Latvijas kā nacionālas valsts izglītības standartu, saglabājot dažādu tautību Latvijas pilsoņu nacionālo kultūru savdabību un attīstību,” skaidroja Šadurskis.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti