Ģenerālprokurors apstiprināja, ka no KNAB ir saņemta sūdzība par sabiedriskajiem medijiem, tomēr viņš to vērtē kā neveiksmīgu komunikāciju: „Nevērtēju to kā veiksmīgu komunikācijas instrumentu gan attiecībā pret sabiedrību, gan attiecībā pret masu medijiem. Tas, ka iestāde veic monitoringu par masu medijos esošo informāciju par iestādi, tas ir labi un norāda uz to, ka iestāde seko līdzi. Bet, vai šie secinājumi ir atbilstoši un rīcība pareiza, liecina kaut vai sabiedrības, nevalstisko organizāciju reakcija, kas pauduši nosodošu viedokli.”
Viņš arī neredz, ar kādu mērķi KNAB vadība šādi rīkojusies.
„Es kā iestādes vadītājs tā nebūtu rīkojies, jo kritiku jāprot arī pieņemt un analizēt,” piebilda Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors atzina, ka situācija KNAB nav viennozīmīga un nav vērtējama kā laba, un to parādot arī situācija ar tiesu lietām.
KNAB jau ilgāku laiku valda nesaskaņas starp biroja priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un vairākiem esošajiem un arī bijušajiem darbiniekiem, ar kuriem notiek tiesvedība. Tāpat darbu KNAB pērn atstājuši vairāki pieredzējuši tā darbinieki.
Šī gada sākumā, reaģējot uz skandāliem KNAB, Straujuma nolēma veidot komisiju biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sākta arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē.
Aģentūra LETA aplēsusi, ka jau šobrīd biroja tiesvedība ar bijušajiem darbiniekiem ir izmaksājusi ap 40 tūkstošiem nodokļu maksātāju naudas. Taču tiesvedības tikšot turpinātas.
Tikmēr pagājušajā nedēļā KNAB lūdzis NEPLP izvērtēt vairāk nekā 180 sižetus, kuros stāstīts par KNAB darbu un noteikt, vai tie ir veidoti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Biežākie pārmetumi – tiekot kultivēts mīts par konfliktu birojā, izmantoti subjektīvi darbinieku izteikumi un neesot prasīts KNAB viedoklis. Likumā paredzētās tiesības pieprasīt nepatiesu ziņu atsaukumu KNAB gan ne reizi nav izmantojis.
Arī aģentūra LETA pēdējās nedēļas laikā no KNAB saņēmusi līdzīga satura e-pastus ar pārmetumiem par biroja darba atspoguļojumu. Tāpat lūgumu ierobežot kritiskus izteikumus saņēmusi sabiedrība par atklātību “Delna”.
Pirmdien Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) atzina, ka ar KNAB darbību kopumā nav apmierināta, tāpēc tuvākajā laikā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka snieguma izvērtēšanu uzsāks eksperti.
